ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Marts 2022 /Nr.11 (1225)

Atbalsta persona lēmumu pieņemšanā: pakalpojuma izveides un sniegšanas pieredze Latvijā
Mg. phil.
Ieva Leimane-Veldmeijere
Biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"" direktore 

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumā (turpmāk – APLP pakalpojums), kurš tika veidots saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) 12. panta principiem. Pakalpojumu Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir izmantojuši jau vairāk nekā 400 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

APLP pakalpojuma izveides priekšvēsture

APLP pakalpojuma izveides nepieciešamība izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz vienlīdzīgu tiesībspējas un rīcībspējas nodrošināšanu visām personām ar invaliditāti. Saskaņā ar ANO Konvenciju visiem cilvēkiem ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības uz pilnu rīcībspēju un tiesībspēju. Lai visi cilvēki neatkarīgi no invaliditātes smaguma pakāpes varētu šīs tiesības īstenot, valstij jāveic "nepieciešamie pasākumi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu tā atbalsta pieejamību, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju",1 tai skaitā jānodrošina atbalsts lēmumu pieņemšanā.

Šobrīd ir pagājuši jau 12 gadi, kopš Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju – ir attīstījusies izpratne par ANO Konvencijā ietverto paradigmas maiņu attieksmē pret cilvēkiem ar invaliditāti. Daudzas valstis, aktīvi meklējot risinājumus 12. panta ieviešanai, ir reformējušas rīcībspējas institūta regulējumu, plāno to darīt vai arī ir īstenojušas pilotprojektus, lai testētu, kā rīcībspējas ierobežošanai alternatīvi mehānismi, piemēram, atbalstītā lēmumu pieņemšana, darbojas praksē.

Savukārt ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja (turpmāk – ANO Komiteja) ir publicējusi Vispārējo komentāru Nr. 1 (2014), sniedzot padziļinātu 12. pantā ietverto principu skaidrojumu, turklāt nepārprotami uzsverot, ka "dalībvalstu pienākums aizstāt aizvietotās lēmumu pieņemšanas sistēmu ietver gan aizvietotās lēmumu pieņemšanas sistēmas atcelšanu, gan atbalstītās lēmumu pieņemšanas alternatīvu izstrādi".2 Kā šīs alternatīvas rīcībspējas ierobežošanai izstrādāt un ieviest dzīvē, ir atstāts katras dalībvalsts ziņā, līdz ar to, iepazīstot citu valstu pieredzi, sastopami dažādi risinājumi. Vairākas valstis (piemēram, Čehija un Izraēla), reformējot līdzšinējo rīcībspējas un aizgādnības regulējumu, tomēr ir izvēlējušās saglabāt iespēju noteiktos gadījumos rīcībspēju ierobežot, bet līdztekus ieviešot arī alternatīvas, piemēram, atbalstīto lēmumu pieņemšanu, nākotnes pilnvarojumu, tiesas izdotu pilnvarojumu personas ar garīga rakstura traucējumiem pārstāvībai. Savukārt Peru, veicot reformu, pilnībā atteicās no rīcībspējas ierobežošanas, aizvietojot to ar alternatīviem mehānismiem.

Kopš 2013. gada Latvijā ir mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju. Kaut gan likumdevēja ieskatā rīcībspējas institūta reforma bija uzskatāma par pabeigtu līdz ar 2012.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Laura Kadile
Skaidrojumi. Viedokļi
Lemtspējas un rīcībspējas institūtu nošķiršanas nepieciešamība Latvijas tiesībās
Solvita Olsena
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem aizsardzība un ārstēšana: cilvēktiesībās balstīta pieeja
Inga Zonenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēka pamattiesību nodrošināšana var būtiski mainīt lietas iznākumu
Cilvēki ar invaliditāti un jo īpaši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vēl aizvien Latvijā tiek uztverti kā nepilnvērtīgi, kā tādi, kuriem tiesības nepienākas, bet kuriem tās var piešķirt, ja kādam būs tāda vēlme. Nav ...
Karīna Konstantinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Nebrīvprātīga hospitalizācija un ārstēšana – no psihiatra skatpunkta
Nebrīvprātīgi ārstējamo pacientu tiesību aizsardzība prasa sevišķu uzmanību un nepieciešamību balansēt pacientu tiesību ievērošanu ar sabiedrības drošības prasībām. Nozīmīgu virzību šo pacientu tiesību aizsardzības jomā ...
Marina Loseviča, Aleksandrs Losevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Bezjēdzīgais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – starp psihiatriju un klīnisko kriminoloģiju
Raksta autori piedāvā atskatīties vēsturē un atrast zaudēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu (turpmāk – MRPL) jēgu un būtību, kā arī, izmantojot gadījumu analīzes metodi, piedāvā risinājumus šiem ...
AUTORU KATALOGS