ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Marts 2022 /Nr.13 (1227)

Digitālo platformu tirgus varas novērtēšana
Mg. iur.
Elīza Roshofa
 

Ievads

Raksts ir autores maģistra darba saīsināta versija, un tā mērķis ir vērst lasītāju uzmanību uz digitālo platformu tirgus varas novērtēšanas problemātiku un piedāvāt risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Tirgus varas novērtēšana ir konkurences tiesību piemērošanas centrālais elements. Lai konkurences tiesības piemērotu taisnīgi, tirgus vara digitālajām platformām jānosaka, ņemot vērā to raksturojošās pazīmes. Rakstā tirgus varas novērtēšana tiks aplūkota Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu un prakses gaismā. Konkurences tiesību pārkāpumi lielākoties ir jāpamato ar tirgus dalībniekam piemītošo tirgus varu,1 un ES tirgus varu ir būtiski noteikt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101., 102. panta un Apvienošanās regulas2 kontekstā.

 

Digitālo platformu raksturojums

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pēc digitālo platformu uzņēmējdarbības modeļa izdala dažādu veidu platformas, tostarp e-komercijas platformas, lietotņu izplatīšanas platformas, tiešsaistes meklēšanas rīkus, sociālos tīklus u.c.3 EK norāda, ka nav izstrādāta definīcija, kas aptver visas platformas, jo vienots jēdziens pārlieku sašaurinātu vai aptvertu pārāk plašu tiešsaistes pakalpojumu klāstu.4

Lai gan platformu nošķiršana var būt lietderīga, nosakot preces vai pakalpojuma aizvietojamību konkrētajā tirgū, tirgus varas novērtējumu būtiskāk ietekmē platformu raksturojošās pazīmes. Digitālās platformas operators nodrošina divu vai vairāku lietotāju grupu mijiedarbību, kas var izpausties, piemēram, informācijas apmaiņas sekmēšanā vai darījumu noslēgšanas nodrošināšanā.5 Tātad platformas raksturo daudzpusīgums. Turpretim tradicionālā uzņēmējdarbība ir lineāra – uzņēmums piedāvā preci vai pakalpojumu patērētājam, tā ietvaros veicot tādas darbības kā ražošana, izplatīšana un pārdošana. Tāpat vienas klientu grupas pieprasījumu pēc platformas sniegtajiem pakalpojumiem ietekmē otras klientu grupas pieprasījums un noteiktos gadījumos vice versa.6 Šāda atkarība var veidoties, piemēram, starp pircējiem un pārdevējiem, darba devējiem un darba meklētājiem u.tml. Šī savstarpējā atkarība rada tīkla ietekmi (network effect), kas var būt tieša (direct) un netieša (indirect).7 Tiešo tīkla ietekmi novēro, ja platformas pievilcība vienai lietotāju grupai palielinās, pieaugot platformas lietotāju skaitam konkrētajā lietotāju grupā, savukārt netiešo tīkla ietekmi – ja, palielinoties lietotāju skaitam vienā platformas lietotāju grupā, palielinās citas lietotāju grupas lielums.8 Netiešā tīkla ietekme raksturo, piemēram, e-komercijas platformas, jo, palielinoties tirgotāju skaitam platformā, palielinās tās vērtība pircēju acīs.

Tāpat platformas lietotāju uzvedību raksturo daudzviesošana (multi-homing) vai vienviesošana (single-homing).9 Vienviesošanu novēro, ja lietotājs noteikta mērķa sasniegšanai izmanto vienu platformu, tādējādi mijiedarbojoties tikai ar šīs platformas lietotājiem. Savukārt daudzviesošanas gadījumā lietotājs izmanto vārākas platformas.10 Platformām raksturīgas arī pārslēgšanās izmaksas (switching costs)11 un apjomradīti ietaupījumi, kas nozīmē, ka ienākšana digitālajā tirgū sākotnēji ir saistīta ar lielām investīcijām, bet pēc šādu ieguldījumu izdarīšanas izmaksas proporcionāli apkalpoto klientu skaitam kļūst niecīgas.12 Digitālas platformas raksturo arī novatoriskums,13 kā arī uzņēmumu rīcībā esošo datu apjoms un kvalitāte.14

 

Tirgus varas novērtēšana ES

Lielākā daļa konkurences tiesību pārkāpumu jāpamato ar uzņēmumam piemītošo tirgus varu.15 ES tirgus varas koncepts tiek saprasts kā uzņēmuma spēja ilglaicīgi, gūstot peļņu, paaugstināt cenas virs konkurences līmeņa, nesaskaroties ar pietiekami lielu konkurences spiedienu.16 Tirgus vara ES galvenokārt tiek noteikta netieši, vispirms nosakot konkrēto tirgu, tad tirgus dalībnieka tirgus daļu konkrētajā tirgū un visbeidzot šķēršļus, kas kavē jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kārlis Piģēns
Intervija
Ekonomisko lietu tiesa – aizritējis pirmais gads
Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un ...
Viktorija Soņeca
Aptauja
Kāds bija Ekonomisko lietu tiesas pirmais darba gads: tiesneši atbild uz "Jurista Vārda" jautājumiem
2022. gada 31. martā aprit gads, kopš darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa (ELT), tādēļ "Jurista Vārds" uzrunāja ELT tiesnešus un aicināja sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par gūto pieredzi un iespaidiem. Atbildes uz jautājumiem ...
Krista Asmusa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauninājumi Trauksmes celšanas likumā
2022. gada 20. janvārī tika pieņemts un jau 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālo pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību kriminālprocesā: pamattiesību perspektīva
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta otrajā teikumā ir ietverts nevainīguma prezumpcijas princips, saskaņā ar kuru ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Viena no ...
Ieva Ābola
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācija žurnālista rokās
Ir informācijas laikmets. Plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti ir kā tilts, kas savieno faktus un notikumus ar sabiedrību. Informācija ir žurnālista darba instruments, un kā jebkurā profesijā ar instrumentiem ir jāprot rīkoties ...
AUTORU KATALOGS