Dziļviltojumus (deepfake) mēdz saukt arī par "sintētiskiem medijiem" (synthetic media), un tos var izmantot visdažādākajos veidos. Piemēram, digitāli "atdzīvināt" ne tikai personas no cita laikmeta (piemēram, Salvadoru Dali), bet arī gleznas (piemēram, Grānta Vuda gleznā atspoguļoto nopietno pusmūža lauksaimnieku pāri (American Gothic), Gustava Klimta gleznā attēloto Adeli Blohu-Baueri, Leonardo da Vinči Monu Lizu utt.), lai tādējādi padarītu muzeja apmeklējumu daudz interaktīvāku. Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka, izmantojot sabiedrībā zināmu personu attēlus, var sastapties arī ar ierobežojumiem, kā, piemēram, tas ir Robina Viljamsa (Robin Williams) gadījumā, jo aktieris ir ierobežojis sava attēla izmantošanu 25 gadus pēc savas nāves. Tāpat saistībā ar kinoindustriju pieminams, ka tiek plānots digitāli "atdzīvināt" aktieri Džeimsu Dīnu (James Dean), kurš miris 1955. gadā, lai šis digitāli "atdzīvinātais aktieris" attēlotu galveno varoni filmā "Finding Jack". Šobrīd ikvienam pieejamas arī vairākas aplikācijas, kas ļauj izmēģināt dziļviltojumu iespējas. Piemēram, aplikācija Reface var radīt GIF attēlu, kurā tiek aizvietota kinofilmas varoņa seja ar šīs aplikācijas lietotāja seju.
Tomēr dziļviltojumus var izmantot ne tikai interaktīviem un izklaides nolūkiem, bet arī, piemēram, dezinformācijai. Turklāt dziļviltojumi ir bīstamāki nekā viltus ziņas, jo tie, kā to definējusi Eiropas Komisija, ir attēla, audio vai video satura radīšana vai manipulēšana, kas ievērojami atgādina reālas personas, objektus, vietas vai citas vienības vai notikumus, un cilvēkam saturs maldinoši šķiet autentisks vai patiess.
Piemēram, plašu rezonansi izpelnījās BuzzFeed publicētais video ar bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu sakām lietas, kuras īstais B. Obama publiski nebūtu teicis par Donaldu Trampu. Šajā video runā nevis B. Obama, bet gan aktieris un komiķis Džordans Pīls (Jordan Peele) ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka, pirmkārt, jābūt uzmanīgiem interneta vidē un, otrkārt, rūpīgi jāvērtē informācijas avoti un to ticamība. Lai arī šis video ir informatīvs, tomēr, skatoties to, ārkārtīgi grūti noticēt, ka tajā nerunā B. Obama, t.i., līdz brīdim, kad tiek atklāts, ka patiesībā šajā video runā Dž. Pīls. Tas tā ir, jo, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju un sintezējot personas audioierakstu, kas sinhronizēts ar lūpu kustību no cita video, kur šī konkrētā persona runā, var radīt reālistisku video, un skatītājam neradīsies ne mazākās šaubas par video autentiskumu.
Līdz ar to dziļviltojumiem, piemēram, izmantojot tos propagandas mērķiem, var būt ne tikai graujošas sekas, bet arī prātam neaptverama ietekme uz cilvēku izpratni par realitātē notiekošo.
Tāpat dziļviltojumu tehnoloģiju izmantoja jaunais Dienvidkorejas prezidents, pirms tika ievēlēts šajā amatā. Pateicoties dziļviltojumu tehnoloģijai, tika izveidota Juna Sukjola (Yoon Suk Yeol) digitāla kopija AI Yoon, kas sniedza atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem, izmantojot jokus, satīru, kā arī dažādas mēmes, lai tādējādi piesaistītu vēlētājus. Dažāda veida tehnoloģiju izmantošana vēlēšanās nav nekas jauns, ko apliecina, piemēram, Dvaits Eizenhauers, kas cita starpā ar TV kampaņu starpniecību uzvarēja 1952. gada vēlēšanās savu oponentu Edleju Stīvensonu. Tomēr tajā pašā laikā rodas jautājums – vai vēlētāji spēja nošķirt Juna Sukjola digitālo kopiju, kas ir jautra un asprātīga, no prezidenta kandidāta (uz to brīdi), kas ir ārkārtīgi nopietna persona un savās runās un preses konferencēs rada pavisam citādu iespaidu nekā viņa digitālā kopija?
Normatīvajos aktos šobrīd nav noregulēts jautājums saistībā ar dziļviltojumiem, tomēr Eiropas Komisija priekšlikumā regulai, kurā paredzēti nosacījumi mākslīgā intelekta sistēmām, attiecībā uz dziļviltojumiem vēlas noteikt pārredzamības pienākumu. Savukārt Eiropas Parlaments 2022. gada 20. janvārī ierosināja grozījumus Eiropas Komisijas priekšlikumā Digitālo pakalpojumu tiesību aktam, aicinot noteikt pienākumu lielajām tiešsaistes platformām marķēt saturu, kas satur dziļviltošanas tehnoloģiju.
Līdz ar to, lai arī pagaidām nav normatīvā regulējuma, kas tieši attiektos uz dziļviltojumiem, tomēr jebkurā gadījumā vienmēr jāpārliecinās par informācijas avotu, pirms dalīties ar kādu ziņu vai uzskatīt, ka redzētais un dzirdētais ir patiess un autentisks saturs. Turklāt nebūtu jāaizmirst sekot līdzi šiem diviem Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kuru tvērums ir daudz plašāks par dziļviltojumiem un kuriem būs ietekme nākotnē uz jebko, kas saistīts ar mākslīgā intelekta sistēmām.