ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Aprīlis 2022 /Nr.15 (1229)

Ar klimata pārmaiņām saistītas sūdzības iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā
1 komentāri
Stefi Pinsone
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Bakalaura studiju programmas 3. kursa studente 

Ievads

Mūsdienās vairs nav šaubu, ka klimata pārmaiņu radītās sekas ir reāla un akūta problēma, kas negatīvi ietekmē un apdraud cilvēku dzīvību.1 Arī valstis ir viens no subjektiem, kas savas rīcības rezultātā veicina klimata pārmaiņu rašanos,2 tāpēc indivīdi nacionālā līmenī vēršas tiesās pret valstīm, prasot, lai tās aktīvāk darbojas tāda regulējuma ieviešanā, kas efektīvi mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas.3 Šobrīd šādas sūdzības ir iesniegtas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT). Lietās Duarte Agostinho and Others v. Portugal and Others4 (turpmāk – Duarte Agostinho) un Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland5 (turpmāk – Verein KlimaSeniorinnen) sūdzības iesniedzēji ceļ prasības pret Eiropas Padomes valstīm par cilvēktiesību pārkāpumu, kas radies valstu bezdarbības dēļ – valstis nav pildījušas pienākumus, kas tām izriet no starptautiskajām vides tiesību normām, kā rezultātā klimata pārmaiņas ir izraisījušas sūdzības iesniedzēju cilvēktiesību pārkāpumu. Šādas sūdzības ECT ir iesniegtas pirmo reizi, līdz ar to aktuālas ir diskusijas, vai tās atbilst sūdzības pieņemamības kritērijiem, ko izvirza Eiropas Cilvēktiesību konvencija (turpmāk – ECK).6 Raksta mērķis ir apskatīt, vai ECT pēc būtības izskatītu ar klimata pārmaiņām saistītas lietas, tāpēc vispirms tiks apskatīti lietu pieņemamības kritēriji, kas noteikti ECK 34. un 35. pantā. Pēc tam tiks izvērstāk aplūkota valsts jurisdikcija kā priekšnoteikums valsts atbildībai par ECK pārkāpumu, un visbeidzot tiks izpētīts, kā ECT piemēro rīcības brīvības doktrīnu ar vidi saistītās lietās un kā valstu rīcības brīvību ietekmē citi starptautiskie līgumi.

 

1. Sūdzības pieņemamības kritēriji

1.1. Sūdzības subjekti

ECK 34. pantā ir noteikts, ka ECT sūdzību var iesniegt fiziskas personas, nevalstiskas organizācijas un personu grupas, kas uzskata, ka kāda no Eiropas Padomes dalībvalstīm pārkāpusi viņu tiesības, ko aizsargā ECK.7 Lietā Duarte Agostinho sūdzības iesniedzēji ir seši Portugāles pilsoņi vecumā no 8 līdz 21 gadam. Savukārt lietā Verein KlimaSeniorinnen viens no sūdzības iesniedzējiem ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un kuras biedri ir sievietes vecumā virs 64 gadiem. Pārējie četri sūdzības iesniedzēji – minētās organizācijas biedri – ir sievietes vecumā no 78 līdz 89 gadiem.

Lai ECT varētu izskatīt lietu atbilstoši ECK 34. pantam, jāizpildās diviem nosacījumiem: (1) sūdzības iesniedzējam jāatbilst kādai no subjektu kategorijām, kas norādītas 34. pantā; (2) sūdzības iesniedzējam jāspēj pierādīt, ka viņam piemīt "cietušā" statuss – ir pārkāptas kādas no sūdzības iesniedzēja cilvēktiesībām, kas noteiktas ECK. Turklāt, lai pierādītu, ka sūdzības iesniedzējs ir cietušais, jāpastāv pietiekami ciešai cēloņsakarībai starp pašu sūdzības iesniedzēju un viņa cilvēktiesību pārkāpumu.8 Attiecībā uz pirmo no šiem kritērijiem ir vērts izvērstāk analizēt nevalstisko organizāciju tiesības iesniegt sūdzību ECT, jo bieži vien indivīdi cīņā pret klimata pārmaiņām iesaistās ar dažādu organizāciju starpniecību. ECT ir noteikusi, ka nevalstiskai organizācijai, kuras tiesības netiek tieši pārkāptas, nevarētu piemist cietušā statuss, pat ja ir skartas kādas no organizācijas biedru tiesībām un šī organizācija ir tikusi dibināta ar mērķi aizsargāt šo biedru tiesības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pagāns Skolnieciņš
17. Aprīlis 2022 / 19:13
1
ATBILDĒT
Kas ir ticības brīvība? Vai mūsdienu Eiropā ir ticības brīvība? Vai mūsdienu Latvijā ir ticības brīvība? Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 1. sadaļas «Tiesības un brīvības» 9. panta «Domu, pārliecības un ticības brīvība» 1. daļā ir teikts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību; šīs tiesības ietver arī brīvību mainīt savu reliģisko piederību vai ticību un nodoties savai reliģijai vai pārliecībai, kā vienatnē tā kopā ar citiem, publiski vai privāti, pielūdzot, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas, ievērojot paražas un sludinot mācību. Savukārt, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 1. sadaļas «Tiesības un brīvības» 9. panta «Domu, pārliecības un ticības brīvība» 2. daļā ir teikts, ka brīvību nodoties savai ticībai vai pārliecībai var ierobežot tikai likumā paredzētajā kārtībā un tiktāl, cik tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību vai tikumību, vai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības. Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 99. pantā ir teikts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts. Bet Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļas «Cilvēka pamattiesības» 100. pantā ir teikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Skan jauki. Bet gan ir dzīvē? Mūsdienu Latvijā dominējošā reliģija ir kristietība. Lielu nozīmi kristietības popularizēšanā nospēlēja Padomju Krievija, jo, okupējot Latvijas Republiku 1940. gada 17. jūnijā, Padomju Krievija pilnībā aizliedza un iznīcināja dievturību. Protams, ateistiskās, komunistiskās partijas veiktās represijas skāra arī kristietību un jūdaismu, tomēr šo represiju apjoms bija nebūtisks. Šīs represijas nedz kristietībai, nedz jūdaismam neradīja izzušanas draudus. Rezultātā 50 gadus ilgās okupācijas un aneksijas laikā tika iznīcināti visi kristietības un jūdaisma konkurenti. Tādējādi padomju vara netieši nostiprināja kristietības un jūdaisma pozīcijas. Dievturība tā arī mūsdienās nav atkopusies no pārciestā.
Kopš sen seniem laikiem mūsu senči bija pagāni jeb daudzdievji. Politeisms ir mūsu zemes un tautas pamatticība. Situācija mainījās 12. gadsimta vidū, kad varmācīgie krustneši un liekulīgie kristīgie misionāri ielauzās Baltijā. Romas pāvests Inocents Trešais uzsāka baltu tautu genocīdu. Vatikāns un Vatikāna vasaļi rīkojās zemiski. Diemžēl mūsdienu Latvijā ticības brīvība ir vien uz papīra. Valdība nodrošina spēcīgu kristietības un jūdaisma protekciju. Politeiskajām reliģijām (dažādām pagāniskajām ticībām) atbalsts netiek piešķirts. Valdība konsekventi atbalsta vien ābramiskās reliģijas.
Ar Dievietes Ostaras svētību, pagāns Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#GoddessOstara #GoddessofSpring #GoddessofDawn #Eostre #Oestre #EasterHare #EasterBunny
visi numura raksti
Inese Greķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Vārda brīvība un demonstrācijas kara ēnā
Šī raksta mērķis ir paskaidrot, kādos gadījumos protesta akcijas ir nepieciešams saskaņot, bet kādos gadījumos tās var notikt arī bez paziņošanas, kā arī aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi par to, kā būtu nošķiramas ...
2 komentāri
Kaspars Čerbakovs
Viedoklis
Mediācijas izmantošanas problemātika tiesvedības procesā
2 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu norobežošanas problēmas
Šis ir pirmais raksts no plānotās rakstu sērijas, kas veltīta Krimināllikuma (turpmāk – KL) 317.–319. panta piemērošanas jautājumiem. Rakstu sērijas pamatā ir materiāls, kas 2021. gadā apkopots, gatavojot apmācības ...
Kristīne Miļevska
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Kristīne Miļevska
Juridisko zinātņu maģistre, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore. Līdz šim "Jurista Vārdā" ir publicēti septiņi viņas raksti. Pirmā bija intervija – 2016. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Publiskos pasākumos aizliedz izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus
Saeima 31. martā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā".1 Ar tiem tiek aizliegts publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju un kara noziegumus ...
AUTORU KATALOGS