ŽURNĀLS Tiesību politika

3. Maijs 2022 /Nr.18 (1232)

Satversmes simtgade jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos
Egils Levits
Valsts prezidents 

I

Krievijas agresija pret Ukrainu daudzām vērtībām ir piešķīrusi dziļāku un nozīmīgāku kontekstu un jēgu, nekā mēs par tām esam iepriekš domājuši. Tas attiecas arī uz mūsu Satversmi1 un Satversmes simtgadi, kuru svinam šajā gadā.

Ukrainas tauta karā pret Krieviju aizstāv savas tiesības būt brīvai un neatkarīgai valstij. Ukraina cīnās, lai visos laikos paliktu suverēna un neatkarīga, demokrātiska, sociāla un tiesiska valsts. Ukrainas konstitūcijā kā nemaināma ir nostiprināta tās eiropeiskā identitāte un eiropeiskā un eiroatlantiskā kursa neatgriezeniskums.2

Karā pret Krieviju Ukrainas tauta apstiprina savu valstsgribu pastāvēt kā valstij, kura balstās Eiropas vērtībās un pieder Rietumu pasaulei. Vērtības un pasaules redzējums, par kuru cīnās Ukraina, ir mūsu – Eiropas un Rietumu pasaules vērtības un pasaules redzējums.

Līgumā par Eiropas Savienību 2. pantā ir noteikts, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība."3 Savukārt Ziemeļatlantijas līguma preambulā pausta visu NATO dalībvalstu apņēmība "sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un tiesiskas valsts principiem".4

Tās ir kopējās Rietumu pasaules vērtības, kas caurauž Rietumu demokrātiju konstitucionālo identitāti un apvieno mūs visus vienotā politiskā kultūrtelpā un vērtību savienībā.5

 

II

Rietumu pasaules pamats ir katras personas brīvība un pašnoteikšanās, demokrātija un tiesiska valsts – gan starptautiskajās attiecībās, gan valsts iekšpolitikā.

Krievijas agresija Ukrainā izaicina šos Rietumu pasaules vērtību pamatus. Krievija apšauba Ukrainas tautas tiesības pašai brīvi lemt par savu nākotni. Krievija neatzīst tiesisku valsti, bet tā vietā prasa citus rēķināties ar savu spēku.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ringolds Balodis, Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Atskatoties uz Satversmes simts gadiem: Latvijas valsts pamatlikuma plusi un mīnusi
1 komentāri
Notikums
Kā uz mūsu simtgadīgo Satversmi raugās skolēni  
2021. gada nogalē tika izsludināts un 2022. gada februārī noslēdzās jau piektais Satversmes tiesas rīkotais zīmējumu un domrakstu konkurss skolēniem par Latvijas Republikas Satversmi. Arī "Jurista Vārda" redakcijai tika piedāvāts ...
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. II. Salīdzinājums ar ārvalstīm
Inese Lībiņa-Egnere
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Inese Lībiņa-Egnere
Juridisko zinātņu doktore, studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 13. Saeimas deputāte un Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas Juridiskās ...
Sannija Matule
Informācija
Tiesu izpildītāji: darbs ar sabiedrību noteikti atmaksājas  
Pēc gada pārtraukuma 21. aprīlī ir aizritējusi Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju klātienes kopsapulce, kuras darba kārtībā bez atskaitēm un turpmāko mērķu izvirzīšanas bija arī jaunas padomes un vēl citu struktūrvienību ...
AUTORU KATALOGS