ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Maijs 2022 /Nr.22 (1236)

Mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās
Mg. iur.
Andrejs Ņikiforovs
Rīgas Stradiņa universitātes Juridisko zinātņu doktora studiju programmas doktorants 

Ievads

2021. gadā īpaši lielu rezonansi sabiedrībā ieguva procesi par noziedzīgi iegūtu mantu un šādas mantas konfiskāciju par labu valstij atbilstoši Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas noteikumiem. Neskatoties uz to, ka iepriekš norādītais Kriminālprocesa likuma regulējums neparedz ar mantu saistītas personas sodīšanu ar tās valdījumā esoša īpašuma konfiscēšanu, autors vairākkārt ir konstatējis tādus gadījumus, kad personas īpašums ir ticis konfiscēts, pat nekonstatējot noziedzīgu nodarījumu. Rakstā autors izklāstīs savas izpētes atziņas par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu nepamatotu izmantošanu un šim procesam neraksturīgo prezumpciju piemērošanu.

 

1. Mantas konfiskācijas veidi Kriminālprocesa likumā

"Konfiskācija ir paredzēta gan krimināltiesībās, gan civiltiesībās. Notiek ar tiesas spriedumu, ar kuru kā sods noteikta lietas atņemšana par labu valstij."1 "Termins "konfiskācija" cēlies no latīņu valodas vārda confiscatio – pievienošana fiskam – un nozīmē mantas bezatlīdzības nodošanu valstij. [..] Latvijas krimināltiesībās un kriminālprocesā termins "konfiskācija" tiek lietots attiecībā uz trim šādām situācijām: 1) mantas konfiskācija kā kriminālsods; 2) noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija; 3) lietisko pierādījumu un dokumentu konfiskācija."2 Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija saskaņā ar Krimināllikuma 70.10 pantu ietilpst mantas īpašas konfiskācijas institūtā. "Mantas īpašā konfiskācija ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma veidiem, kurā ietilpst noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta konfiskācija un ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija."3

Tādējādi personas tiesības uz mantu var tikt piespiedu kārtā izbeigtas gadījumos, kad (a) persona tiek sodīta par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu kā papildsods paredzēta mantas konfiskācija neatkarīgi no šis mantas izcelsmes avota; (b) izbeidzoties kriminālprocesam lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, realizē vai, ja tiem nav vērtības, iznīcina;4 un (c) konfiskācijai pakļauta personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā iegūta manta.

Noziedzīgi iegūtas mantas, kā arī lietisko pierādījumu un dokumentu konfiskāciju regulē Kriminālprocesa likuma sestā sadaļa "Mantiskie jautājumi kriminālprocesā", savukārt mantas konfiskācija kā kriminālsods ir iekļauta atsevišķos Krimināllikuma pantos. Attiecībā uz mantas konfiskāciju, piemērojot personas īpašuma atņemšanu par labu valstij kā papildu sankciju, Augstākā tiesa pēc Satversmes tiesas pieprasījuma norādīja, ka "mantas konfiskācija esot tāds soda veids, kura mērķis neesot saistīts ar noziedzīgā ceļā iegūtas mantas atsavināšanu. [..] Mantas konfiskācija kā soda veids esot salīdzināma ar naudas sodu, un tās mērķis esot nevis atsavināt noziedzīgā ceļā iegūto, bet gan sodīt personu ar mantisko piedziņu".5

Lietisko pierādījumu konfiskācijas izpēte nav saistīta ar konkrētā raksta mērķi, tādējādi turpmāk netiks pētīta, savukārt likumiski iegūtas mantas konfiskācija kā soda veids un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija, neskatoties uz institūtu atšķirību, praksē mēdz būt izmantojama gadījumos, kas nav tipiski konkrētas konfiskācijas veidam.

 

2. Likumiskas un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas principiāla atšķirība

Konfiskācijas kā soda un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā iegūtas mantas konfiskācijas atšķirības ir norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk – Padomes direktīva), kā arī Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Linda Lielbriede
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži apsvērumi par pagaidu noregulējuma piemērošanas problemātiku publisko iepirkumu lietās
Jurista Vārds
Notikums
Izglītojošās filmas "Atver Satversmi" pirmizrāde  

Jau kopš maija sākuma katram interesantam "Jurista Vārda" Youtube kontā "sēriju" veidā (atbilstoši Satversmes nodaļām) pieejama Latvijas konstitūcijas simtgadei veltītā izglītojošā filma "Atver Satversmi".

Arta Snipe
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Arta Snipe
Tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte. Fulbraita stipendiāte. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 24 viņas raksti un trīs esejas. Pirmā publikācija – 2006. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā ...
Jurista Vārds
Notikums
Latvijas tiesnešu konferencē uzsver neatkarīgas tiesu varas nozīmi

20. maijā notika Latvijas tiesnešu konference, kuras galvenā tēma bija tiesu varas neatkarība demokrātiskas sabiedrības interesēs.

Tiesību politika
Aigars Strupišs: Sabiedrība vēlas taisnīgu un neatkarīgu tiesu

Izvilkums no Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša runas un pamatziņojuma Latvijas tiesnešu konferencē.1

AUTORU KATALOGS