ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2022 /Nr.25/26 (1239/1240)

Valsts policijas gatavība izmeklēt naida noziegumus
Inese Ratfeldere
Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļas priekšniece 
Dina Kļaviņa
Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļas galvenā inspektore 
Mg. iur.
Silvija Stupāne
Valsts policijas koledžas Latgales filiāles lektore 
Mg. psych.
Evita Lipe
Valsts policijas Starptautisko lietu nodaļas priekšniece 

Naida noziegumi ir krimināli sodāmi nodarījumi, kuru pamatā ir aizspriedumi pret noteiktām sabiedrības grupām.1 Šo noziegumu izmeklēšana tiek aktualizēta un modernizēta atbilstoši ģeopolitiskai situācijai un valsts drošības risku izvērtējumam, kuru pamatā ir tiesībsarga un nevalstisko organizāciju norādījumi par atsevišķu sociālo grupu aizskārumu gadījumu palielināšanos. Raksta autores naida noziegumu specifiku pētīs caur izmeklēšanas prizmu, jo šīs kategorijas noziegumu problemātikai Valsts policijā (turpmāk tekstā – VP) pēdējā laikā ir pievērsta īpaša uzmanība.

Lai secinātu par VP zināšanu un gatavības līmeni apkarot naida noziegumus, ir jāizzina problēmsituācijas būtība un jānosaka iespējamā rīcība to novēršanai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta izmeklēšanas problemātikai un sadarbības nepieciešamībai gan starp atbildīgajām iestādēm, gan sabiedrību.

Neapšaubāmi, ka naida noziegumu pamatā lielākoties ir sociālie un politiskie aspekti, līdz ar to ārkārtīgi svarīgi uzturēt nepārtrauktu dialogu ar sabiedrību. VP darbs nepārprotami ir vērsts uz pakalpojumu sniegšanu, taču vienlaikus VP priekšnieks Armands Ruks ir noteicis nulles toleranci attiecībā uz naida noziegumiem.2

 

Informācijas saņemšana

Par naida noziegumiem, diskriminācijas jeb atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu vai jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālā naida dēļ, ikvienai personai ir tiesības iesniegt ziņojumu VP (klātienē, telefoniski vai rakstiski). Ierodoties klātienē policijas struktūrvienībā vai zvanot uz VP palīdzības tālruni 110, tiek veikts savienojums ar VP struktūrvienību jeb Operatīvās vadības nodaļu, kur no personas saņemtā informācija tiek apstrādāta, kā arī nekavējoties tiek pieņemts lēmums par atbilstošu reaģēšanu. Attiecīgajā situācijā policijas amatpersonām ir saistoši 2012. gada 20. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku", proti, jāreaģē noteiktā laika posmā: republikas pilsētās – 15 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas, bet novados – 25 minūšu laikā. Citādi ir, ja policijā vienlaikus saņemta informācija par vairākiem notikumiem. Šādā gadījumā policija reaģē prioritārā secībā atbilstoši notikumā iesaistīto personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei.

Ir novērots, ka nereti personas ziņošanai izmanto arī VP oficiālo sociālās saziņas vietni Twitter, tomēr jāņem vērā: ja policijas palīdzība ir nepieciešama steidzami vai nekavējoties, tad jāzvana uz VP palīdzības tālruni 110, nevis jātvīto.

Jāuzsver, ka arī uz e-pasta adresi pasts@vp.gov.lv un ar vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla latvija.lv starpniecību nosūtītos iesniegumus atbilstoši Iesniegumu likuma 5. pantam izskata 30 darba dienu laikā, tāpēc situācijās, kad policijai jāreaģē uzreiz, šo saziņas kanālu nav ieteicams izmantot.

 

Informācijas reģistrēšana

Saskaņā ar 2012. gada 20.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumi un naida runa: starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums
Šī raksta mērķis ir vispārīgi raksturot starptautisko tiesību prasības naida noziegumu un naida runas novēršanas jomā un Latvijas tiesiskajā regulējumā un prakses atbilstību šīm prasībām. Raksts atspoguļo tikai pašas galvenās ...
Karina Palkova, Kristīne Mārtinsone, Vija Sīle, Klāvs Sedlenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida jēdziena definējums un izpratne starpdisciplinārā perspektīvā
Cilvēces attīstības posmos naids bijis klātesošs, tā būtība ir nemainīga, taču naida saturiskā puse, kā arī naida izpausmes veidi un motīvi transformējas. Naida izpausmes transformācijas procesi ir skāruši arī mūsdienu ...
Aivita Putniņa, Ildze Jakunova, Liene Jurgelāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumu sabiedriskā izpratne
Šajā rakstā ir apkopota informācija par naida noziegumu būtību, motivāciju, biežāk skartajām pazīmēm un grupām, kā arī identifikācijas šķēršļiem Latvijā. Raksts ir balstīts pētījumā, kas veikts Eiropas Savienības (ES) ...
Ēriks Treļs
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvā regulējuma problēmjautājumi lietās par naida izraisīšanu

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas varētu rasties tiesību piemērotājam, kas identificē vai izmeklē naida noziegumus, kā arī piedāvāt šo problēmu iespējamos risinājumus.

Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un atbildība par to
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana sabiedrībā, kas īpaši aktualizējusies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma un pēc Krievijas agresijas Ukrainā, starptautiskajos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos ir atzīta par ...
AUTORU KATALOGS