ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2022 /Nr.25/26 (1239/1240)

Sociālais naids digitālajā laikmetā – vai protam ar to cīnīties
Armands Onzuls
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrants 

Iedvesmojoties no Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta Mihaila Bobeka, kurš savos secinājumos citēja rindiņu no “Troņu spēlēm” – "kas ir miris, tas nekad nevar nomirt",1 autors izvirza alternatīvu tēzi – kas nav dzimis, tas nekad nevar izaugt. Šī tēze būtu piemērojama attiecībā uz naida runas plašo izplatību digitālajā vidē un tiesībsargājošo iestāžu, nepastāvot sistemātiskai pieejai šāda veida noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, vājo spēju to ierobežot. Ar šo īso ievadu autors vēlas dalīties ar gūto pieredzi par Krimināllikuma 150. panta piemērošanas praktiskajiem aspektiem, novērotajiem trūkumiem tiesiskajā regulējumā un tiesību piemērotāju praksē.

Lai arī autora līdzšinējā praktiskā darbība ir saistīta ar finanšu nozares pakalpojumu un digitālo produktu attīstību, papildus tiesību zinātņu studijām maģistratūrā autors arī aktīvi līdzdarbojas un sniedz palīdzību pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar mērķi aizsargāt dažādu sociālo grupu tiesības. Rakstā analizētās tēmas ietvaros autors ir sadarbojies ar nevalstisko organizāciju "Mozaīka",2 lai analizētu tiesībsargājošo iestāžu praksi sociālā naida izmeklēšanā digitālajā vidē. Šīs sadarbības ietvaros tika sagatavoti un iesniegti aptuveni 50 iesniegumi par publiskiem izteikumiem digitālajā vidē,3 kuros tika vērsts naids pret personām, balstoties uz šo personu seksuālo orientāciju, taču gūtās atziņas var būt noderīgas, arī izmeklējot šādas lietas pret citām sociālajām grupām.

Raksta mērķis nav kritizēt tiesībsargājošo iestāžu praksi, bet gan veicināt diskusijas starp krimināltiesību ekspertiem, tiesību piemērotājiem un politikas veidotājiem nolūkā rast efektīvākos risinājumus dažāda veida naida izpausmju ierobežošanai digitālajā vidē, kas gan tuvākā, gan tālākā nākotnē arvien vairāk ienāks mūsu ikdienas dzīvē.

 

Piekritība materiālu pārbaudei kā birokrātiskais futbols

Šā brīža tiesiskais regulējums noteic, ka Krimināllikuma 150. panta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas atbildīgā iestāde ir Valsts policija. Līdzīgu noziedzīgu nodarījumu, taču balstītu uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kas kvalificējams atbilstoši Krimināllikuma 78. pantam, izmeklē Valsts drošības dienests.

Izmeklējot saņemto informāciju par sociālā naida vai nesaticības izraisīšanas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas kvalificējami pēc Krimināllikuma 150. panta, līdzšinējā tiesībsargājošo iestāžu praksē novērojama nekonsekventa un atsevišķos gadījumos pat haotiska rīcība attiecībā uz lietas materiālu un izmeklēšanas darbību piekritību. Proti, savā praksē autors vienā gadījumā ir konstatējis tā saucamo "birokrātisko futbolu", proti, situācija, kurā iesniegums par sociālā naida vai nesaticības izraisīšanas gadījumu (Krimināllikuma 150. pants) no Valsts policijas pēc piederības tiek pārsūtīts Valsts drošības dienestam (neinformējot iesniedzēju par šādu rīcību). Turpretim Valsts drošības dienests, ņemot vērā, ka minētais noziedzīgais nodarījums nav iestādes kompetencē, šo iesniegumu atkal pārsūta pēc piederības atpakaļ Valsts policijai. Taču, ņemot vērā šādu gadījumu mazskaitlīgumu, autors pauž cerību, ka tas ir atsevišķs un nav saistīts ar neizpratni par institucionālo piederību noteiktu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.

Vienlaikus no autora rīcībā pieejamajiem lietu materiāliem ir konstatējama plaši izplatīta prakse, kurā lietas materiāli tiek pārsūtīti starp dažādām Valsts policijas reģionālajām pārvaldēm.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumi un naida runa: starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums
Šī raksta mērķis ir vispārīgi raksturot starptautisko tiesību prasības naida noziegumu un naida runas novēršanas jomā un Latvijas tiesiskajā regulējumā un prakses atbilstību šīm prasībām. Raksts atspoguļo tikai pašas galvenās ...
Karina Palkova, Kristīne Mārtinsone, Vija Sīle, Klāvs Sedlenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida jēdziena definējums un izpratne starpdisciplinārā perspektīvā
Cilvēces attīstības posmos naids bijis klātesošs, tā būtība ir nemainīga, taču naida saturiskā puse, kā arī naida izpausmes veidi un motīvi transformējas. Naida izpausmes transformācijas procesi ir skāruši arī mūsdienu ...
Aivita Putniņa, Ildze Jakunova, Liene Jurgelāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumu sabiedriskā izpratne
Šajā rakstā ir apkopota informācija par naida noziegumu būtību, motivāciju, biežāk skartajām pazīmēm un grupām, kā arī identifikācijas šķēršļiem Latvijā. Raksts ir balstīts pētījumā, kas veikts Eiropas Savienības (ES) ...
Ēriks Treļs
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvā regulējuma problēmjautājumi lietās par naida izraisīšanu

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas varētu rasties tiesību piemērotājam, kas identificē vai izmeklē naida noziegumus, kā arī piedāvāt šo problēmu iespējamos risinājumus.

Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un atbildība par to
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana sabiedrībā, kas īpaši aktualizējusies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma un pēc Krievijas agresijas Ukrainā, starptautiskajos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos ir atzīta par ...
AUTORU KATALOGS