Līdz 2008. gada 10. martam, kad tiku uzaicināts piedalīties kā ad litem tiesnesis starptautiskā tribunālā par bijušo Dienvidslāviju (turpmāk – Tribunāls) lietas Prosecutor v Gotovina et all iztiesāšanā, ar starptautiskajām krimināltiesībām man nebija nekāda sakara. Arī turpmāk, izņemot to, ka 2015. gadā grāmatā "Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija" esmu analizējis ekstra teritoriālās, eksteritoriālās un universālās jurisdikcijas aspektus, šos jautājumus neesmu pētījis. Tāpēc sevi par ekspertu starptautiskajās krimināltiesībās neuzskatu. Līdz ar to arī raksts ir neakadēmisks tiesneša viedoklis, kas piedalījies šādu noziegumu iztiesāšanā. Tāpēc atļaujos arī šo rakstu strukturēt neakadēmiski.
Tribunāla statūtu1 1. pants noteica, ka ICTY (The International Criminal Tribunal for the former Yugoslavia) ir tiesības saukt pie atbildības un sodīt personas, kas bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā izdarījušas smagus starptautisko humanitāro tiesību noziegumus kopš 1991. gada. ICTY statūti par tādiem atzīst smagus 1949. gada Ženēvas konvencijas pārkāpumus, tostarp kara parašu noteikumu pārkāpšanu, genocīdu un noziegumus pret cilvēci.
Rakstā no ad litem tiesneša skatpunkta apskatīšu lietas Prosecutor v Gotovina et all iegūto pieredzi, pieskaršos dažām problēmām, ar kurām būs jāsaskaras, veidojot jaunu starptautisku tiesu institūciju par Ukrainas teritorijā izdarīto kara un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un iztiesāšanu. Par raksta avotiem izmantošu ICTY mājaslapā Gotovina et all2 ievietotos dokumentus un ICTY mājaslapā pieejamo informāciju.
Librets
Horvātijas militāri policejiskā operācija "Aluja" (Storm) ir uzskatāma par likumīgu militāru operāciju, kas tika veikta, lai atjaunotu valsts teritoriālo integritāti pār Krajinas teritoriju, kuru no 1991. gada līdz 1995. gadam ar Serbijas atbalstu pilnīgi kontrolēja serbu separātisti. Operācija sākās 1995. gada 4. augustā, un tās aktīvā militārā fāze ilga tikai 48 stundas, bet līdz pat 1995. gada 15. novembrim notika šīs teritorijas integrācija Horvātijas sastāvā, kuras laikā tika veikta teritorijas "attīrīšana" no serbu kaujiniekiem un izveidota militāri civilā pārvalde, kuras uzdevums bija atgriezt teritoriju civilajā apritē. Šīs militārās operācijas un neefektīvas militāri civilās pārvaldes rezultātā gāja bojā līdz pat 1500 cilvēku – pārsvarā serbu tautības seniori un sirmgalvji, tika nodedzināts vairāk nekā 20 000 māju, nogalināts neskaitāmi daudz mājlopu, izpostītas zemnieku sētas, nemaz nerunājot par marodierismu, izvarotām sievietēm, savainotām un piespiedu kārtā pārvietotām personām, kas tika veikts ar mērķi iedzīt civiliedzīvotājiem bailes no Horvātijas armijas varenības3 un nežēlības un panākt, lai tie dotos prom no šīs teritorijas uz neatgriešanos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes