ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Jūlijs 2022 /Nr.29 (1243)

Administratīvais process iestādē akadēmiskās šķīrējtiesas kontekstā
Dr. iur.
Kitija Bite
Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas priekšsēdētāja 
PhD
Lidija Rozentāle
Rīgas Stradiņa universitāte Juridiskās fakultātes studiju programmas "Tiesību zinātne" vadītāja 

Akadēmiskā šķīrējtiesa ir augstskolas pārvaldības institūts, kurš, izskatot strīdus situācijas augstskolā, pēc hierarhiskās organizācijas ir augstākā iestāde, kur augstskolas personālam vērsties savu interešu aizsardzībai par zemākas iestādes (augstskolas) pieņemtu lēmumu vai faktisko rīcību. Šajā rakstā autores vērtēs akadēmiskās šķīrējtiesas statusu un tās kompetenci lēmuma pieņemšanā administratīvajā procesā augstskolā. Īpaši autores akcentēs nepieciešamību nošķirt privāto un publisko tiesību jomu, augstākai iestādei vērtējot zemākas iestādes pieņemtos lēmumus.

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Kā atzīts tiesību doktrīnā, valsts pienākums tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā izpaužas, ka valstij ir jāveido tiesa, kurā personas vismaz vienā pakāpē var vērsties strīda atrisināšanai.1 Attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību Latvijā ir izveidots administratīvais process, kurš norisinās gan iestādē, gan tiesā.2 "Iestāde izdod privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu tikai tad, ja tam ir objektīvs ir tiesisks pamats. Tas ir cieņpilnas attieksmes pret privātpersonu jautājums – iestādei publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu ir jāveido tiesiski un tā, lai privātpersona būtu pienācīgi informēta par to, kāpēc valsts ir izvēlējusies tai radīt konkrētas nelabvēlīgas tiesiskās sekas."3

 

Augstskola administratīvajā procesā

Augstskolu likums regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju. Saskaņā ar Augstskolu likuma 4. panta pirmo daļu augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām.

Saskaņā ar minētā likuma 4. panta pirmo un otro daļu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu. Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Ne darbības autonomija, ne iekšēja pašpārvalde pati par sevi nepadara subjektu par publisko tiesību subjektu Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma izpratnē.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Drošības dažādie tiesiskie aspekti
Viktorija Soņeca
Notikums
Rīgā diskutē par juridisku atbalstu Ukrainai
14. jūlijā Melngalvju namā notika pirmais starptautiskais Rīgas Tieslietu līderu forums "Atbildība un inovācijas pārmaiņu laikā".1 Forumu atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, bet dalībnieku vidū bija Ukrainas tieslietu ministrs ...
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Neakadēmiski par starptautiskajiem kara noziegumiem
Līdz 2008. gada 10. martam, kad tiku uzaicināts piedalīties kā ad litem tiesnesis starptautiskā tribunālā par bijušo Dienvidslāviju (turpmāk – Tribunāls) lietas Prosecutor v Gotovina et all iztiesāšanā, ar starptautiskajām ...
Jānis Grasis
Skaidrojumi. Viedokļi
Miera un drošības starptautiski tiesiskie aspekti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
Drošības situācija ir strauji mainījusies Latvijā, Eiropā un pasaulē šī gada sākumā. Valsts drošības dienesta publiskajā pārskatā par 2021. gadu tika uzsvērtas Krievijas Federācijas nemilitārās aktivitātes pret Latviju: ...
Inga Kudeikina, Karina Palkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepilngadīgs pacients estētiskās medicīnas krustugunīs
Mūsdienu medicīnas sasniegumi vairs nav saistīti tikai ar slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju vai pacientu aprūpi. Proti, nav sasaistīti ar slimību uzveikšanu un cilvēka fizisko labklājību. Medicīna ir ...
AUTORU KATALOGS