ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Augusts 2022 /Nr.32 (1246)

Saglabājamo datu regulējuma pretrunas
Mg. iur.
Māris Ruķers
SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists 

Šīs publikācijas mērķis ir vispārīgi izskaidrot saglabājamo datu problemātiku gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas tiesību kontekstā, analizējot problēmu no materiālo tiesību viedokļa. Raksta apjoms neļaus plaši analizēt katras ES dalībvalsts pieredzi, tāpēc tiek izmantota ES tiesu prakse, kā arī noslēgumā izteikti secinājumi par Elektronisko sakaru likuma (ESL) 99.–101. panta neatbilstības problēmām, kas jārisina, izstrādājot jaunu regulējumu.

Saskaņā ar 2022. gada 9. jūnija Valsts prezidenta paziņojumu Nr. 19 "Par Elektronisko sakaru likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai"1 Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) Valsts prezidents Egils Levits izmantoja Latvijas Satversmes (turpmāk – Satversme) 71. pantu un nodeva 2022. gada 2. jūnijā pieņemto Elektronisko sakaru likumu2 Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Par iemeslu šādam solim bija šā raksta autora motivēta vēstule Valsts prezidentam, kurā tika argumentēti norādīts uz jaunajā likumā iekļautā saglabājamo datu regulējuma (99.–101. pants) neatbilstību ES tiesiskajam regulējumam un vienlaikus arī Satversmes3 96. pantam. Jāpiebilst, ka vēl likuma projekta izskatīšanas procesā tika izteikti priekšlikumi mainīt formulēto regulējumu, tomēr Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī citu valsts institūciju iebildumus4 neņēma vērā. Caurlūkojot ESL, bija skaidrs, ka diezgan sarežģīto jautājumu nav iespējams pārstrādāt pāris nedēļu laikā, tāpēc tika pieņemta kompromisa pārejas noteikumu norma un Valsts prezidents izsludināja ESL 2022. gada 28. jūlijā ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, lai nodrošinātu šā likuma 99., 100. un 101. pantā ietvertā saglabājamo datu jomas regulējuma atbilstību ES tiesiskajam regulējumam un Satversmei. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai elektronisko sakaru komersants saglabājamos datus šā likuma 99. panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām izsniedz attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, ja šādu datu izsniegšana ir nepieciešama un attaisnojama."5

 

Personas datu aizsardzība un dati elektronisko sakaru jomā

Lai precīzi izprastu saglabājamo datu regulējuma problēmu, vispirms īsumā būtu jāaplūko, kāds kopumā ir privātās dzīves (datu) aizsardzības regulējums attiecībā uz datiem, kuri tiek radīti un apstrādāti, personai izmantojot elektronisko sakaru komersantu pakalpojumus.

Praktiski ikviens Latvijas iedzīvotājs izmanto kādus elektronisko sakaru pakalpojumus, lielā mērā – mobilos sakarus, tostarp arī internetu. Lai nodrošinātu jebkāda datu savienojuma pakalpojumu sniegšanu, tā ietvaros notiek ievērojama tehnisko datu plūsma, no kuriem zināma daļa saglabājas elektronisko pakalpojumu sniedzēju serveros kaut vai tāpēc, lai aprēķinātu katra lietotāja izmaksas un sagatavotu rēķinu. No šiem datiem var izsecināt elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja izmantotos telefona numurus, telefona modeli un tā unikālo kodu (IMEI kods), zvana datumus, laikus un ilgumu, gala iekārtas (piemēram, telefona) atrašanās vietu un vēl citus parametrus. Šādi dati neatspoguļo telefona sarunu saturu, tomēr ir ļoti noderīgi iestādēm, kuras veic noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu. Šādi dati kopumā ļauj izdarīt ļoti precīzus secinājumus par konkrētu personu privāto dzīvi, piemēram, par ikdienas dzīves paradumiem, pastāvīgām vai pagaidu dzīvesvietām, ikdienas vai cita veida pārvietošanos, veiktām darbībām, šo personu sociālām attiecībām un informāciju par viņu apmeklēto sociālo vidi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
4
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Akadēmiskā dzīve
Vasaras skola "Starptautiskās un Eiropas tiesības: šī brīža izaicinājumi"  
Pagājušajā nedēļā aizsākās Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rīkotā Vasaras skola "Starptautiskās un Eiropas tiesības: šī brīža izaicinājumi" RJA profesores, Eiropas Savienības tiesas (EST) tiesneses Inetas Ziemeles ...
Santa Slokenberga
Viedoklis
Jaunas ēras sākums pacientu tiesību aizsardzībā
Karina Palkova
Tiesību politika
ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija – tiesības uz veselīgu vidi ir cilvēktiesības
Ārija Meikališa
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Ārija Meikališa
Tiesību zinātņu doktore, LU Juridiskās fakultātes profesore, LZA korespondētājlocekle. Daudzu juridisko grāmatu un publikāciju autore, eksperte kriminālprocesa tiesībās. Aptuveni 35 gadi aizvadīti iekšlietu sistēmā – gan ...
Allars Apsītis, Jānis Joksts
Skaidrojumi. Viedokļi
Spaidu un draudu tiesiskā koncepcija romiešu tiesībās
AUTORU KATALOGS