ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Augusts 2022 /Nr.33 (1247)

Nozīmīgs spriedums vēja elektrostaciju parku attīstībai
Mg. iur.
Mārtiņš Aljēns
ZAB COBALT zvērināts advokāts 
Mg. iur.
Artūrs Valderšteins
ZAB COBALT zvērināta advokāta palīgs 

2022. gada 10. jūnijā stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 10. maija spriedums lietā Nr. A420181220, ar kuru tiesa uzdeva Tukuma novada domei izdot SIA "Pienava wind" labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta SIA "Pienava wind" paredzētā darbība – vēju elektrostaciju parka "Pienava" būvniecība Tukuma novadā, kā arī atzina par prettiesisku Tukuma novada domes sākotnējo lēmumu, ar kuru tā neakceptēja vēja elektrostaciju parka būvniecību (turpmāk – Spriedums). Lai arī šis nav pirmais spriedums, kurā analizēti ar vēja elektrostaciju parku būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu saistīti jautājumi, vairāki tiesas izdarītie secinājumi, autoru ieskatā, var būt nozīmīgi arī nākotnē būvējamo vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Tādēļ šajā rakstā aplūkoti, autoru ieskatā, nozīmīgākie tiesas secinājumi. Vienlaikus raksta autori vēlas izmantot izdevību, lai paustu savu viedokli par vairākiem lietas izskatīšanas gaitā aktualizētiem jautājumiem, kuri atšķiras no tiesas izdarītajiem secinājumiem vai par kuriem tiesa Spriedumā tieši neizteicās.

Kā informē vēja parka "Pienava wind" attīstītāja SIA "EOLUS" valdes loceklis Gatis Galviņš, šobrīd, kad dienaskārtībā ir Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšana, īpaši svarīgi ir izveidot jaunus enerģijas ieguves avotus, kas ļautu to īstenot. Viens no šādiem projektiem ir vēja parks "Pienava wind", tomēr sākumā Tukuma novada dome likusi būtiskus šķēršļus šīs ieceres īstenošanai un projekts ir regulāri ticis ierauts vietvaras politiskajās spēlēs. Jāsaprot, ka šā brīža regulējums ir ārkārtīgi riskants, investoru atstājot tiesiski neaizsargātu, jo dārgais projekta attīstības process faktiski var tikt apturēts ne tikai politiķu rīcības, bet arī dažu privātpersonu iegribu dēļ. Otrkārt, pašvaldībai liekas pieņemami, ka atsevišķu privātpersonu rokās ir arī lemšana par nacionālas nozīmes jautājumiem, tāpēc jau iepriekš G. Galviņš paudis viedokli, ka par tik stratēģiski svarīgiem projektiem būtu jālemj valdībai, šāda mēroga projektiem piešķirot nacionālas nozīmes statusu. Līdzšinējie tiesas lēmumi ir bijuši par labu "Pienava wind" attīstīšanai, tādēļ attīstītājs, protams, cer, ka šī skumjā sāga ar pašvaldības liktajiem sprunguļiem projekta attīstīšanai reiz beigsies, citādi investoriem par Latviju kā investīcijām pievilcīgu valsti tiek nodoti ļoti nelabvēlīgi signāli. Vēja parkā "Pienava wind" paredzēts uzstādīt vismaz 22 modernākās vēja turbīnas. Ja tiktu īstenots arī blakus esošā "Dobele wind" vēja parka projekts, tad šie parki kopā ik gadu spētu saražot 700–1000 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas būtu pielīdzināms 20 % no kopējā Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa. G. Galviņš uzskata, ka tā ir politiskā bezatbildība esošajā ģeopolitiskajā situācijā ignorēt visai valstij aktuālās vajadzības, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību. Turklāt, ja projekta attīstību nebūtu aizkavējuši dažādi mākslīgi liktie šķēršļi, vēja parks tiktu nodots ekspluatācijā jau šogad.

 

Pašvaldības rīcības brīvības robežas, lemjot par vēja elektrostaciju parku būvniecības akceptu

Viens no galvenajiem jautājumiem lietā bija saistīts ar Tukuma novada domes rīcības brīvības robežām, lemjot par vēja elektrostaciju parka būvniecības akceptēšanu. Saskarsme ar pašvaldību ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, kā arī notikumi lēmuma pieņemšanas procesā attīstītājam radīja bažas, ka gala lēmumu varētu ietekmēt politiska nevēlēšanās atļaut vēja parka būvniecību. Lēmumā bija ietverta diezgan plaša argumentācija par labu vēja parka būvniecības neakceptēšanai, kas galvenokārt bija saistīta ar vēja parku iespējamo ietekmi uz vidi. Taču atsevišķi apsvērumi lēmumā pastiprināja aizdomas, ka lēmuma patiesajam pamatojumam ir politisks raksturs. Šaubas par to, vai pašvaldība spēj korekti nošķirt politisko darbību no domes kompetences un pienākumiem administratīvajā procesā, izdodot administratīvos aktus, pastiprināja notikumi pēc attīstītājam labvēlīgā Administratīvās rajona tiesas sprieduma, kad vairāki Tukuma novada domes deputāti un arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve pauda uzskatu, ka domē deputāti arī par administratīvo aktu izdošanu lemj katrs pēc savas sirdsapziņas un pēc savām programmām, kas turklāt nozīmē, ka domes deputāti var arī nepildīt tiesas spriedumus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
18
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Atjaunojamo energoresursu atbalsts: atskats uz iepriekšējo gadu transformācijām
Ar katru jaunu desmitgadi jautājums par vides aizsardzību kļūst aizvien aktuālāks. Enerģētikas jomā šī jautājuma svarīga daļa ir ne vien SEG1 emisiju samazināšana un energoefektivitāte, bet arī AER2 plašāka izmantošana ...
Aija Timofejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību energopatēriņa izpēte un monitorēšana
Arvien plašāk arī Latvijas sabiedrībā iesakņojas atziņa, ka vislētākā enerģija ir tā enerģija, kuru mēs nepatērējam. Šajā rakstā īsi tiks iezīmēts galvenais par pašvaldību energopatēriņa izpēti un monitorēšanas ...
Kristiāna Strenga
Skaidrojumi. Viedokļi
Solidaritātes princips enerģētikā un valsts loma enerģētiskās drošības stiprināšanā
Eiropas Savienības dalībvalstis jau vairākus gadus aktīvi palielina atjaunojamo energoresursu izmantošanu kopējā enerģijas patēriņā, bet tikai nesenie notikumi saistībā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā ir ļāvuši ...
Olga Bogdanova, Gatis Junghāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Baltijas energosistēmas balansēšanas tirgus vērienīgu izmaiņu priekšā
Pašlaik Baltijas energosistēmas darbība ir cieši saistīta ar Krievijas energosistēmu, kas nodrošina sistēmas frekvences stabilitāti. Tāpēc līdz šim neatkarīga un autonoma sistēmas frekvences kontroles un balansēšanas spēja Baltijas ...
Kārlis Gičevskis, Edgars Groza, Oļegs Linkevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauni elektroenerģijas tirgus dalībnieki un tehnoloģijas – regulatīvie izaicinājumi
AUTORU KATALOGS