ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Augusts 2022 /Nr.33 (1247)

Solidaritātes princips enerģētikā un valsts loma enerģētiskās drošības stiprināšanā
Mg. iur.
Kristiāna Strenga
Zvērināta advokāta palīdze, vecākā juriste "ZAB Rodl & Partner" 

Eiropas Savienības dalībvalstis jau vairākus gadus aktīvi palielina atjaunojamo energoresursu izmantošanu kopējā enerģijas patēriņā, bet tikai nesenie notikumi saistībā ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā ir ļāvuši objektīvi novērtēt Savienības dalībvalstu līdz šim īstenotās enerģētikas politikas atbilstību kopējiem Eiropas Savienības (turpmāk tekstā arī – Savienība) mērķiem. Šajā rakstā tiks apskatīts solidaritātes princips enerģētikā, tā attīstība un ietekme uz Savienības un dalībvalstu lēmumu pieņemšanu enerģētikas jomā, kā arī tiesību un pienākumu apmēru, kāds izriet no šī tiesību principa piemērošanas.

Solidaritātes principa enerģētikā vēsturiskā attīstība

Kopš 20. gadsimta 50. gadiem Eiropas kopējā integritāte ir balansējusi starp valstu suverenitāti un Eiropas Savienības vispārējo mērķi panākt ekonomisko vienotību.1 Līdzīgu attīstības ceļu ir gājusi arī enerģētikas nozare, ko apliecina fakts, ka divi no Eiropas Savienības sākotnējiem dibināšanas līgumiem ir attiecināmi tieši uz enerģētiku – 1957. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums2 un 1957. gada Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.3 Tomēr vairākas desmitgades pēc šo dibināšanas līgumu spēkā stāšanās primāro tiesību aktu piemērošana attiecībā uz enerģētikas nozari bija vairāk nejauša nekā sistemātiski pārdomāta, kas apliecināja nozares politiski sensitīvo raksturu, lai kopīgi izvirzāmos mērķus regulētu starpvalstu līmenī.4 Iemesls tam ir bijis gan praktisks, gan arī politisks. Enerģētikas tirgus ir atkarīgs no infrastruktūras, kas tradicionāli ir veidota nacionāli bez starpvalstu savienojumiem,5 savukārt enerģētikas loma attiecībā uz nacionālo drošību nozīmēja, ka dalībvalstis nevēlējās nodot likumdošanas pilnvaras attiecībā uz enerģētikas nozari Eiropas Savienībai. Būtiskas izmaiņas enerģētikas nozares attīstībā noteica 2009. gada 1. decembrī spēkā stājušais Lisabonas līgums, ar kuru groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu līgumu,6 nosakot enerģētikas nozarē kopējus Eiropas Savienības mērķus, kā arī iedibinot solidaritātes principu enerģētikas jomā – no neatkarības līdz savstarpējai atkarībai. Līdz ar Lisabonas līgumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD)7 tika ieviests 194. pants kā juridiskais pamats Savienības kompetenču īstenošanai enerģētikas jomā. Būtiski ir norādīt, ka tieši Baltijas valstis bija tās, kuras izdarīja spiedienu, lai iekļautu atsauci uz solidaritāti pēc tam, kad 2006. gada Krievijas un Ukrainas krīzes rezultātā bija radies gāzes deficīta risks.8

Tātad jau 2007. gadā tika apzināti riski, kas varētu tikt saistīti ar dalībvalstu enerģētiskās neatkarības saglabāšanu, saistot to ar energoapgādes drošības apsvērumiem. Tomēr tikai pēc piecpadsmit gadiem un Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā, kam ir sekojis Eiropas Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojums par REPowerEU plāna izstrādi, strauji samazinot atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, paātrinot zaļo pārkārtošanos,9 mēs sākam izprast enerģētikas nozīmi un lomu attiecībā ne tikai uz valsts suverenitāti un enerģētisko neatkarību, nodrošinot energoapgādes drošību, bet arī kopējo Savienības lomu šo mērķu sasniegšanā, to īpaši attiecinot uz katras dalībvalsts tiesiski saistošajiem pienākumiem.

Tikai septiņus mēnešus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienības tiesa (turpmāk tekstā – EST) 2021.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
6
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Atjaunojamo energoresursu atbalsts: atskats uz iepriekšējo gadu transformācijām
Ar katru jaunu desmitgadi jautājums par vides aizsardzību kļūst aizvien aktuālāks. Enerģētikas jomā šī jautājuma svarīga daļa ir ne vien SEG1 emisiju samazināšana un energoefektivitāte, bet arī AER2 plašāka izmantošana ...
Mārtiņš Aljēns, Artūrs Valderšteins
Skaidrojumi. Viedokļi
Nozīmīgs spriedums vēja elektrostaciju parku attīstībai
2022. gada 10. jūnijā stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 10. maija spriedums lietā Nr. A420181220, ar kuru tiesa uzdeva Tukuma novada domei izdot SIA "Pienava wind" labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu ...
Aija Timofejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību energopatēriņa izpēte un monitorēšana
Arvien plašāk arī Latvijas sabiedrībā iesakņojas atziņa, ka vislētākā enerģija ir tā enerģija, kuru mēs nepatērējam. Šajā rakstā īsi tiks iezīmēts galvenais par pašvaldību energopatēriņa izpēti un monitorēšanas ...
Olga Bogdanova, Gatis Junghāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Baltijas energosistēmas balansēšanas tirgus vērienīgu izmaiņu priekšā
Pašlaik Baltijas energosistēmas darbība ir cieši saistīta ar Krievijas energosistēmu, kas nodrošina sistēmas frekvences stabilitāti. Tāpēc līdz šim neatkarīga un autonoma sistēmas frekvences kontroles un balansēšanas spēja Baltijas ...
Kārlis Gičevskis, Edgars Groza, Oļegs Linkevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauni elektroenerģijas tirgus dalībnieki un tehnoloģijas – regulatīvie izaicinājumi
AUTORU KATALOGS