ŽURNĀLS Numura tēma

4. Oktobris 2022 /Nr.40 (1254)

Eiropas Savienības Tiesai – 70
Eiropas Savienības Tiesas Lielā zāle (Grand Chamber), kur notiek Tiesas sēdes un svinīgie pasākumi
Foto no EST Saziņas direktorāta

Eiropas Savienības Tiesa, kas sastāv no divām tiesām – Tiesas un Vispārējās tiesas, šogad svin 70 gadu jubileju,1 un šajā "Jurista Vārdā" lasītāji var iepazīties ar Tiesas un Vispārējās tiesas latviešu tiesnešu, kā arī ģenerāladvokātes intervijām. Uzsverams, ka šīs nav pirmās Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu intervijas, kas lasāmas "Jurista Vārdā". Lasītāji tāpat tiek aicināti iepazīties ar intervijām, ko iepriekš "Jurista Vārdam" sniedzis Vispārējās tiesas priekšsēdētājs Marks van der Vaude (Marc van der Woude),2 Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts),3 kā arī bijusī Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Eleonora Šarpstone (Eleanor Sharpston).4

Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši jeb viens tiesnesis no katras dalībvalsts, savukārt Vispārējās tiesas sastāvā paredzēti divi tiesneši no katras dalībvalsts. Tāpat Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ietilpst 11 ģenerāladvokāti, kuru pienākums atšķirībā no tiesnešiem ir nevis spriest tiesu, bet sniegt Tiesai, kā arī Vispārējai tiesai objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu.

Tiesneša un ģenerāladvokāta kandidatūras izvēle ir katras dalībvalsts ekskluzīvā kompetencē. Kandidātu atlase notiek divos posmos. Pirmajā posmā dalībvalsts izraugās kandidātu konkursa kārtībā vai arī konkrēts kandidāts tiek uzrunāts (headhunting). Otrais posms saistīts ar Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) 255. panta komiteju. Dalībvalsts izvēlētam kandidātam uz Tiesas, Vispārējās tiesas tiesneša, kā arī ģenerāladvokāta amatu jāsaņem pozitīvs atzinums no LESD 255. panta komitejas. Saņemot negatīvu atzinumu, kandidāts tālāk netiek virzīts apstiprināšanai uz vakanto amata vietu.

Šobrīd Ineta Ziemele ir Latviju pārstāvošā Tiesas tiesnese, Inga Reine un Pēteris Zilgalvis ir Vispārējās tiesas tiesneši, savukārt Laila Medina ir Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, kas šajā amatā iecelta līdz 2027. gada 6. oktobrim. Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā jāizvirza savi kandidāti, kuri šo amatu ieņem ne ilgāk par sešiem gadiem bez iespējas pagarināt minēto termiņu. Pagarināt termiņu var tikai pastāvīgie ģenerāladvokāti.

Ņemot vērā, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir sava valoda, Eiropas Savienības Tiesa ir daudznacionāla un daudzvalodu iestāde. Tajā oficiālā darba valoda ir franču valoda, tomēr tiesvedības valoda var būt ikviena Eiropas Savienības oficiālā valoda atkarībā no lietas izcelsmes valsts.

Eiropas Savienības Tiesa nodrošina tiesiskuma ievērošanu pamatlīgumu interpretēšanā un piemērošanā, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 19. panta pirmajā daļā. Tomēr minētais attiecas ne tikai uz pamatlīgumiem, bet aptver arī Eiropas Savienības vispārējos tiesību principus, jo Eiropas Savienības Tiesas pamatuzdevums ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības tiesību akti tiek ievēroti, piemēroti un interpretēti vienādi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī visās Eiropas Savienības iestādēs. Lai nodrošinātu šo vienādību, Eiropas Savienības Tiesa definē Eiropas Savienības tiesību normas saturu, nosaka dalībvalstu/Eiropas Savienības rīcības brīvības esamību, tās robežas.

Jāņem vērā, ka katrai tiesai ir sava kompetence. Tiesas kompetencē cita starpā ietilpst: prejudiciālo nolēmumu lietas (LESD 267. pants); prasības pret dalībvalstīm saistībā ar valsts pienākumu neizpildi (LESD 258., 259., 260. pants); prasības par Eiropas Savienības institūciju pieņemto tiesību aktu atcelšanu (LESD 263. pants) vai bezdarbību (LESD 265. pants); kasācijas sūdzību izskatīšana par Vispārējās tiesas nolēmumiem; atzinumu sniegšana par Eiropas Savienības nolīgumu ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām saderību ar pamatlīgumiem (LESD 218. pants) u.c. lietas.

Savukārt Vispārējās tiesas kompetencē cita starpā ietilpst: prasības par tāda kaitējuma novēršanu, ko radījušas Eiropas Savienības iestādes un struktūras vai to darbinieki (LESD 268. un 340. pants); pret Eiropas Komisiju celtās dalībvalstu prasības; strīdi starp Eiropas Savienības ie­stādēm un to darbiniekiem (LESD 270. pants); privātpersonas prasības par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas skar šo personu tieši un individuāli, likumīgumu (LESD 263. pants); prasības intelektuālā īpašuma jomā, kas vērstas pret Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO) (LESD 263. pants), kā arī citas lietas.

Tādēļ, ņemot Eiropas Savienības Tiesas nozīmi, kā arī to, ka Eiropas Savienības tiesības ir daļa no nacionālās tiesību sistēmas, šajā numurā tiesneši un ģenerāladvokāte dalās pārdomās par aktualitātēm, izaicinājumiem, kā arī sniedz ieteikumus, kas vērsti uz Eiropas Savienības tiesību izpratnes stiprināšanu Latvijā.

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesu veido divas tiesu instances: Tiesa (lietas numurs sākas ar C) un Vispārējā tiesa (lietas numurs sākas ar T).

No 2004. gada līdz 2016. gada 1. septembrim tajā darbojās arī trešā tiesu instance (Civildienesta tiesa, lietas numurs sākas ar F), taču šī tiesa tika likvidēta pēc tās kompetences nodošanas Vispārējai tiesai.


Avots: Ingas Reines prezentācija RJA 2022. gada vasaras skolā


RAKSTA ATSAUCES /

1. Plašāk skat.: Soņeca V. Eiropas Savienības Tiesa. Nacionālās enciklopēdijas šķirklis. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/141566-Eiropas-Savien%C4%ABbas-Tiesa

2. Kalniņa V. Vispārējā tiesa – indivīdu tiesību aizsardzības nodrošinātāja. Jurista Vārds, 22.12.2020., Nr. 51/52 (1161/1162), 10.–15. lpp.

3. Kā Eiropas Savienības Tiesa vērtē tiesiskuma un tehnoloģiju izaicinājumus. Jurista Vārds, 12.11.2019., Nr. 45 (1103), 10.–16. lpp.

4. Kalniņa V. Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem. Jurista Vārds, 11.09.2018., Nr. 37 (1043), 8.–11. lpp.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Soņeca V. Eiropas Savienības Tiesai – 70. Jurista Vārds, 04.10.2022., Nr. 40 (1254), 6.-7.lpp.
5
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Intervija
Vai Latvija ir daļa no Eiropas juridiskās domas "burziņa"
Rīgas Juridiskās augstskolas (turpmāk – RJA) profesore Ph.D. (Cantab.) Ineta Ziemele kopš 2020. gada 6. oktobra ir Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) tiesnese, iepriekš Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kā ...
Viktorija Soņeca
Intervija
Jāstiprina izpratne par Eiropas Savienības tiesībām
Inga Reine kopš 2016. gada 1. septembra ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējās tiesas tiesnese. Sākotnēji I. Reines amatu pilnvaru termiņš bija noteikts līdz 2019. gada 31. augustam, tomēr I. Reine atkārtoti tika iecelta ES ...
Viktorija Soņeca
Intervija
Tehnoloģiju straujā attīstība – tiesību nākotnes izaicinājums
Pēteris Zilgalvis 2021. gada 27. septembrī stājās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējās tiesas tiesneša amatā, savukārt iepriekš viņš ir strādājis Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē, kā arī Pasaules Bankā un Latvijas ...
Dina Gailīte
Intervija
Pirmā Latvijas juriste Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta amatā
Pagājušajā rudenī, 2021. gada 7. oktobrī, darbu Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāta amatā ar sešu gadu pilnvaru termiņu uzsāka Laila Medina. Viņa ir pirmā Latvijas pārstāve šajā amatā. Iepriekš L. Medina ...
9 komentāri
Andris Tauriņš
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Andris Tauriņš
Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris. Akadēmiskā pieredze: Leidenes Universistāte (Mg. iur.), Latvijas Universitāte (Mg. iur.). Profesionālās pilnveides kursi: Hāgas Starptautisko tiesību akadēmija, Londonas Ekonomikas un ...
AUTORU KATALOGS