ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Oktobris 2022 /Nr.41 (1255)

Sacīkstes princips un taisnīgums
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors 

Ievads

Lai gan strīdu risināšana, iespējams, ir tikpat sena cik pati cilvēce, jautājums par visefektīvāko un taisnīgāko domstarpību izšķiršanas procesu nav atbildēts vēl šobrīd. Vēsturiski, kā to norādījis profesors Dr. iur. Vasīlijs Sinaiskis, kad divas personas bija gatavas izšķirt savu lietu ar cīņu, laižot darbā šķēpus, tad pretors1 viņas atturēja, lai izšķirtu lietu pēc likuma. Un pretors meklēja organizējošo taisnību pats, nerūpējoties par to, ka viņš ar to aizskars kāda cita tiesības.2 Iepriekš minētais strīdu risināšanas mehānisms, pretoram pašam meklējot taisnību, pēc savas būtības atgādina objektīvās izmeklēšanas principu jeb procesu, kurā tiesa pati vāc pierādījumus sprieduma pamatošanai. Mūsdienās objektīvās izmeklēšanas princips, protams, ar atsevišķām atkāpēm, ir piemērojams kriminālprocesā, administratīvajā procesā un administratīvo pārkāpumu lietās. Tātad pamatprincips, ka pierādījumi ir jāiegūst tiesai, ir saglabājies procesos, kuros sabiedrības indivīds cenšas atrisināt tiesiska rakstura strīdu ar valsti.

Klasisks pretnostatījums objektīvās izmeklēšanas principam ir sacīkstes princips, kas atbilstoši tiesību doktrīnā paustajām atziņām ir atvasināms no Civilprocesa likuma3 10. panta. Sacīkstes princips ir viens no tiesas procesa organizācijas pamatprincipiem un nosaka procesuālo attiecību subjektu funkcijas pierādījumu materiāla savākšanā, proti, "tiesa nekādā ziņā nesavāc pati pierādījumus vai ziņas, bet pamato spriedumu vienīgi uz prāvnieku sniegtiem pierādījumiem".4 Procesuālās sacīkstes pirmsākumi meklējami tiesību principā, kas bija pazīstams Senajā Romā kā principium instruendi procesus ad instantiam partium, atbilstoši kuram strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tās informācijas, kuru pašas puses iesniegušas tiesai, un vienīgi šī informācija ir uzskatāma par tiesai nepieciešamo procesuālo pierādījumu materiālu.5 Līdzīgi arī starpkaru Senāts norādījis, ka atbilstoši sacīkstes principam "tiesa var savu spriedumu dibināt tikai uz pašu prāvnieku pievestiem apstākļiem un norādījumiem".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Tiesnešu un lietas dalībnieku loma civilprocesuālajā sacīkstē un citi tiesvedības principi civilprocesā

Šīsnedēļas "Jurista Vārds" ir veltīts ļoti nozīmīgam civilprocesa institūtam – principiem, kam līdzšinējās publikācijās žurnāla arhīvā ir tikusi pievērsta ne pārāk plaša uzmanība.

Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Sacīkstes principa robežas un mijiedarbība ar citiem civilprocesa principiem
Sacīkstes princips civilprocesā ir viens no plašāk interpretējamiem principiem, un tā daudzējādās izpausmes robežas nav viennozīmīgi identificējamas, it īpaši, ja sacīkstes princips tiek aplūkots kontekstā ar kādu citu ...
Mārcis Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Principi un to izmantošana civilprocesā
Lai veidotos dialogs starp cilvēkiem, dažādām sabiedrības grupām, valstīm un reģioniem utt., būtiski ir principi, kas tiek ievēroti un piemēroti savstarpējā saziņā. Tiesas un tajās darbojošās personas, citādi saukti – ...
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša norādīšanas pienākuma izpratne un nozīme civilprocesā
Tiesneša norādīšanas jeb izskaidrošanas pienākumu praksē nereti izprot nepamatoti šauri – kā tiesneša pienākumu paziņot pusēm par pierādījumu trūkumu Civilprocesa likuma 93. panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos. Tomēr ...
Reinis Odiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietas dalībnieku un tiesneša lomas, izskatot civillietu pēc būtības vienā koncentrētā tiesas sēdē
AUTORU KATALOGS