ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Oktobris 2022 /Nr.43/44 (1257/1258)

Laulību ietekme uz tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences likuma regulējuma ietvaros
LL.M.
Artūrs Spīgulis
Zvērināts advokāts, SIA "ZAB Spīgulis & Kukainis" partneris 

Pēdējos gados Konkurences padome (turpmāk – Padome) informē, ka pieaug uzņēmumu vēlme apvienoties un līdz ar to palielinās Padomē izvērtējamo ziņojumu par apvienošanos skaits.1 Tomēr, vērtējot Konkurences likuma regulējumu kopsakarā ar Civillikumā un Komerclikumā noteikto, varētu secināt, ka paziņojamiem apvienošanās darījumiem skaitliski vajadzētu būt vēl vairāk. Kāpēc vairāk – par to lasāms šajā rakstā.

Jau kopš 2002. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Konkurences likums,2 spēkā ir arī minētā likuma 15. pantā noteiktie tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi. Minētā panta pirmajā daļā ir izsmeļoši uzskaitīti darījumi, kuri Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāmi par apvienošanos:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū;

4) tāds stāvoklis, kad divas vai vairākas fiziskās personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai to izmantošanas tiesības, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.

Ja, apvienojoties kādā no minētajiem veidiem, izpildās abi Konkurences likuma 15. panta otrajā daļā norādītie apgrozījuma kritēriji (apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro katram), apvienošanās darījuma īstenošanai ir nepieciešama Padomes atļauja. Saskaņā ar minētā panta trešajā daļā noteikto apvienošanās, kas īstenota bez paziņošanas Padomei, ir nelikumīga.

Kopš 2002. gada apvienošanās noteikumi ir tikuši grozīti, taču pienākums saņemt Padomes atļauju apvienošanās darījuma, kas atbilst kādam no Konkurences likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajiem apvienošanās veidiem, īstenošanai ir palicis nemainīgs. Šāda Padomei piešķirtā tirgus dalībnieku apvienošanās izvērtēšanas un saskaņošanas kompetence ļauj aizsargāt sabiedrības labklājību no konkurencei kaitīgām apvienošanām.3

Lai gan pirmšķietami Konkurences likuma 15. panta pirmajā daļā uzskaitītie apvienošanās veidi varētu tikt uzskatīti par skaidriem un saprotamiem, tomēr praksē jautājumi par atsevišķu kritēriju izpildīšanos un vērtējumu par to, vai ir pienākums paziņot Padomei par apvienošanos, ir radušies vairākkārt.

Piemēram, 2010. gada 14. janvārī Padome pieņēma lēmumu Nr. E02-2,4 kurā konstatēja, ka SIA "Ostas flote", neiesniedzot ziņojumu par apvienošanos, bija pārkāpusi Konkurences likuma 15. panta otro daļu. SIA "Ostas flote" minēto lēmumu pārsūdzēja tiesā, jo, tās ieskatā, tā minēto normu nebija pārkāpusi, jo tai nebija pienākuma sniegt Padomei ziņojumu par apvienošanos. Minētajā lietā Padome un SIA "Ostas flote" atšķirīgi vērtēja faktiskos apstākļus attiecībā uz personu/personām, kas īstenoja izšķirošu ietekmi ar apvienošanās dalībniekiem saistītajās sabiedrībās, kas savukārt ietekmēja apgrozījuma aprēķināšanas noteikumus un tā rezultātā konstatējumu, vai ir jāsniedz Padomei ziņojums par apvienošanos.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauris Rasnačs
Numura tēma
Tirgus attiecības un to regulējums no Latvijas skatpunkta
Elīza Siliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienotā tirgus ietekme uz Eiropas Savienības konkurences tiesību regulējumu
Šajā rakstā tiks īsi apskatīta ES konkurences tiesību vēsture, norādīti pāris piemēri par ES vienotā tirgus ietekmi uz konkurences tiesībām ES un piedāvāts to salīdzinājums ar ASV. Raksta mērķis ir uzsvērt ES vienotā tirgus ...
Elīza Roshofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Izaicinājumi, piemērojot konkurences tiesības digitālajos tirgos: konkrētais tirgus un tā struktūras novērtējums
Rakstā padziļināti tiks pētīti vairāki problēmjautājumi, kas jau iepriekš ir identificēti autores 2022. gada 29. martā "Jurista Vārdā" publicētajā rakstā saistībā ar konkrēto tirgu un tirgus varas novērtējumu digitālajām ...
Patrīcija Bodniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmumu iegādes un apvienošanās kontroles novērtējums Eiropas Savienībā digitālajā vidē
Raksta autore lasītājam sniegs priekšstatu par to, kā pašreizējais digitālais tirgus tiek regulēts apvienošanās kontroles perspektīvā, kā arī iepazīstinās ar killer acquisitions teoriju un kā šī teorija no farmācijas nozares ir ...
Samanta Lidere
Skaidrojumi. Viedokļi
Nolīgumi par darbinieku pārvilināšanas aizliegumu un Eiropas Savienības konkurences tiesības
Ņemot vērā pietiekamas prakses neesamību ES konkurences tiesībās, autore šajā rakstā paustās atziņas balsta uz Amerikas Savienoto Valstu konkurences uzraugu praksi un tiesību doktrīnā ietvertajiem skaidrojumiem, darba tirgus ...
AUTORU KATALOGS