Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, bet 2018. gadā kļuva par Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Bijis arī Disciplinārtiesas loceklis un priekšsēdētājs.
Pirms tiesneša karjeras A. Strupišs bija plašāk pazīstams kā Komerclikuma projekta izstrādes grupas vadītājs un šī likuma komentāru izstrādātājs. Piedalījies arī citu normatīvo aktu izstrādē komerctiesību nozarē, ilgus gadus bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks.
A. Strupišs konsekventi uzsvēris tiesas neatkarības nozīmi. Īpašu svaru šī pozīcija guvusi, viņam nonākot tiesas priekšsēdētāja amatā, kur viņš centies nostiprināt Tieslietu padomes kā tiesu varas pārstāvniecības institūcijas statusu un vairākos jautājumos viņam radušās arī domstarpības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu.
Intervijā "Jurista Vārdam" A. Strupišs atklāj savu redzējumu par to, kā padarīt tiesu varu neatkarīgu no politiķiem, kā uzlabot tiesu spriedumu kvalitāti un tiesas spriešanas efektivitāti un piesaistīt darbam tiesās labākos juristus. Arī par to, vai tiesnešu skaits Latvijā būtu jāsamazina, ko darīt ar neveiksmīgi aizsākto e-lietas projektu un huligāniem tiesas zālē. Šī ir pirmā plašākā Augstākās tiesas priekšsēdētāja intervija "Jurista Vārdam" kopš viņa stāšanās amatā.
Kādas pārmaiņas esat ienesis Augstākajā tiesā un Tieslietu padomē, kopš esat to vadītājs?
Amatā esmu kopš 2020. gada vasaras, un šis laiks ir bijis ļoti aizņemts, jo mēs uzreiz ķērāmies klāt pie lielajām lietām. Pie tā, lai tiesu sistēmu atsaistītu no izpildvaras, un pie tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanas. Ne viens, ne otrs uzdevums nav izdarāms dažu mēnešu laikā. It īpaši jautājums par tiesu varas neatkarību. Latvija to solīja risināt vēl tad, kad notika sarunas par mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, – ka tiks izveidota Tieslietu padome, ka Tiesu administrācija tiks padota Tieslietu padomei utt. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, solījums diemžēl tika aizmirsts. Ir pagājuši 18 gadi, un tas joprojām nav izdarīts. Tomēr dzīve rāda, ka tiesu varas piesaiste izpildvarai Latvijas politiskās kultūras apstākļos nav piemērota. Tas, ka šīs varas nav strikti nošķirtas, varbūt strādā "vecajās" demokrātijās, bet ne pie mums.
Galvenais iemesls, kāpēc tiesas vēlas stiprināt savu neatkarību, ir tas, ka mūs neapmierina pakalpojuma kvalitāte, ko pašlaik sniedz Tieslietu ministrija kā tiesu darba organizators. Diemžēl ar politiskiem motīviem nereti tiek "sastrādāti" tādi projekti, kas nav līdz galam pārdomāti un pirms kuru sākšanas vispār netiek uzklausītas tiesas un ņemta vērā reālā situācija. Tad, protams, izrādās, ka šādus projektus nevar īstenot un novest līdz galam.
Piemēram, neveiksmīgais e-lietas projekts, kas šobrīd būtiski apgrūtina, nevis atvieglo tiesu darbu. Ir iztērēta milzīga nauda, bet ir radītas ļoti lielas problēmas tiesu darbam. Tieslietu ministrijas uzdevumā šo darbu plānoja Tiesu administrācija. Diemžēl e-lietas izstrādē netika iesaistīti tiesneši un tiesu darbinieki, netika apzinātas reālās darbības un vajadzības tiesā. Šādu aptauju mēģināja izdarīt, kad e-lietas bāze jau bija uztaisīta, bet bija par vēlu un daudzas tur iestrādātās lietas vairs diemžēl nebija maināmas un labojamas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes