ŽURNĀLS Intervija

22. Novembris 2022 /Nr.47 (1261)

Tiesu varu neapmierina pakalpojums, ko sniedz Tieslietu ministrija
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs intervijā žurnālam "Jurista Vārds"
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 
Foto: Aiga Nulle

Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un līdz ar to arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš 2020. gada jūnija. Tiesneša amatā viņš ir kopš 2014. gada, kad sāka darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā, bet 2018. gadā kļuva par Civillietu departamenta priekšsēdētāju. Bijis arī Disciplinārtiesas loceklis un priekšsēdētājs.

Pirms tiesneša karjeras A. Strupišs bija plašāk pazīstams kā Komerclikuma projekta izstrādes grupas vadītājs un šī likuma komentāru izstrādātājs. Piedalījies arī citu normatīvo aktu izstrādē komerctiesību nozarē, ilgus gadus bijis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks.

A. Strupišs konsekventi uzsvēris tiesas neatkarības nozīmi. Īpašu svaru šī pozīcija guvusi, viņam nonākot tiesas priekšsēdētāja amatā, kur viņš centies nostiprināt Tieslietu padomes kā tiesu varas pārstāvniecības institūcijas statusu un vairākos jautājumos viņam radušās arī domstarpības ar tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Intervijā "Jurista Vārdam" A. Strupišs atklāj savu redzējumu par to, kā padarīt tiesu varu neatkarīgu no politiķiem, kā uzlabot tiesu spriedumu kvalitāti un tiesas spriešanas efektivitāti un piesaistīt darbam tiesās labākos juristus. Arī par to, vai tiesnešu skaits Latvijā būtu jāsamazina, ko darīt ar neveiksmīgi aizsākto e-lietas projektu un huligāniem tiesas zālē. Šī ir pirmā plašākā Augstākās tiesas priekšsēdētāja intervija "Jurista Vārdam" kopš viņa stāšanās amatā.

Kādas pārmaiņas esat ienesis Augstākajā tiesā un Tieslietu padomē, kopš esat to vadītājs?

Amatā esmu kopš 2020. gada vasaras, un šis laiks ir bijis ļoti aizņemts, jo mēs uzreiz ķērāmies klāt pie lielajām lietām. Pie tā, lai tiesu sistēmu atsaistītu no izpildvaras, un pie tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanas. Ne viens, ne otrs uzdevums nav izdarāms dažu mēnešu laikā. It īpaši jautājums par tiesu varas neatkarību. Latvija to solīja risināt vēl tad, kad notika sarunas par mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, – ka tiks izveidota Tieslietu padome, ka Tiesu administrācija tiks padota Tieslietu padomei utt. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, solījums diemžēl tika aizmirsts. Ir pagājuši 18 gadi, un tas joprojām nav izdarīts. Tomēr dzīve rāda, ka tiesu varas piesaiste izpildvarai Latvijas politiskās kultūras apstākļos nav piemērota. Tas, ka šīs varas nav strikti nošķirtas, varbūt strādā "vecajās" demokrātijās, bet ne pie mums.

Galvenais iemesls, kāpēc tiesas vēlas stiprināt savu neatkarību, ir tas, ka mūs neapmierina pakalpojuma kvalitāte, ko pašlaik sniedz Tieslietu ministrija kā tiesu darba organizators. Diemžēl ar politiskiem motīviem nereti tiek "sastrādāti" tādi projekti, kas nav līdz galam pārdomāti un pirms kuru sākšanas vispār netiek uzklausītas tiesas un ņemta vērā reālā situācija. Tad, protams, izrādās, ka šādus projektus nevar īstenot un novest līdz galam.

Piemēram, neveiksmīgais e-lietas projekts, kas šobrīd būtiski apgrūtina, nevis atvieglo tiesu darbu. Ir iztērēta milzīga nauda, bet ir radītas ļoti lielas problēmas tiesu darbam. Tieslietu ministrijas uzdevumā šo darbu plānoja Tiesu administrācija. Diemžēl e-lietas izstrādē netika iesaistīti tiesneši un tiesu darbinieki, netika apzinātas reālās darbības un vajadzības tiesā. Šādu aptauju mēģināja izdarīt, kad e-lietas bāze jau bija uztaisīta, bet bija par vēlu un daudzas tur iestrādātās lietas vairs diemžēl nebija maināmas un labojamas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
33
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Rīgas Juridiskā augstskola
Notikums
Atskats uz ikgadējo konferenci par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā
4. novembrī notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) organizētā ikgadējā konference par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā "Cilvēktiesības Latvijā un Eiropā: jaunie izaicinājumi". Šajā konferencē piedalījās Eiropas ...
Kristiāna Plāte
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskais dizains – uz cilvēku un inovācijām orientēts dizains
Kaspars Ķikuts
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā institūta normu piemērošana administratīvo pārkāpumu tiesībās
Šī raksta mērķis ir aplūkot cietušā institūtu tieši no praktiskās piemērošas prizmas un identificēt problemātiku, kas saistīta ar cietušā institūta tiesību normu reālu piemērošanu administratīvo pārkāpumu procesos iestādēs.
Inga Bite
Viedoklis
Sankciju piemērošana – kā neiešaut sev kājā
Dace Šulmane
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Dace Šulmane
Juridisko zinātņu doktore. Tieslietu padomes sekretariāta padomniece. Ministru kabinets ir apstiprinājis viņu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja amatā. "Jurista Vārdā" publicēti 88 viņas raksti, ...
AUTORU KATALOGS