No publiski nepieejamās tiesu prakses, tostarp arī autoru profesionālajā praksē esošajiem Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas (turpmāk – RAT) lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu, ar kuriem manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscējot to valsts labā, ir secināms, ka līdz šim normu piemērošanā nav izveidojusies vienveidīga un paredzama prakse. Atsevišķos gadījumos ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem tiesa nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem, īstenojot konfiskāciju, kas neatbilst noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas praksei Eiropas Savienībā. Līdz ar to ir precīzi nosakāmas materiālās un procesuālās normas, kādas ir piemērojamas, atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu Krimināllikuma (turpmāk – KL) 70.11 panta izpratnē.
Lēmumu motīvi un pierādīšanas standarts, atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu saskaņā ar KL 70.11 panta pirmo un pirmo prim daļu
ELT un RAT lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas tiek pieņemti Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 59. nodaļas kārtībā slēgtā tiesas sēdē, saturs publiski nav pieejams. Tā rezultātā plašākai juristu saimei nav zināmi tiesas lēmumu motīvi, uz kuru pamata notiek mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu, konfiscējot to valsts labā, vai arī tiek izbeigti procesi par noziedzīgi iegūtu mantu. Neskatoties uz šo lēmumu nepieejamību, KPL 59. nodaļā ietvertais process par noziedzīgu mantu jau ir izraisījis daudz diskusiju juridiskajā literatūrā, sekojot līdzi Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai un arī konfiskācijas statistikai.
Pēc OECD datiem Latvijā 2019. gadā procesos bez notiesājoša tiesas sprieduma tika konfiscēti 48 miljoni eiro un tikai 846 728 eiro ar notiesājošu tiesas spriedumu, 2020. gadā – attiecīgi 38 miljoni eiro bez notiesājoša tiesas sprieduma un 3 075 838 eiro ar notiesājošu tiesas spriedumu.1 Ģenerālprokurora ziņojumā par 2021. gadā paveikto un 2022. gada darbības prioritātēm redzams, ka 2021. gada martā – decembrī, kad darbu sāka ELT, prokurori 185 kriminālprocesos, kas uzsākti pēc KL 195. panta, devuši piekrišanu procesa virzītāja lēmumiem par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu KPL 59. nodaļas kārtībā. 2020. gadā šāda piekrišana bija dota 70 kriminālprocesos, būtiski palielinot uzsākto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu skaitu. Tā 2021. gadā par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīti 68 724 795,06 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā 2020. gadā (12,27 miljoni eiro).2
No publiski nepieejamiem, bet autoru praksē esošajiem ELT un RAT lēmumiem par noziedzīgi iegūtu mantu KPL 59. nodaļas kārtībā redzams, ka manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta, liekot vienādības zīmi starp procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un kriminālprocesu, kurā pie atbildības saucama persona par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pēc KL 195. panta, neatkarīgi no šī kriminālprocesa stadijas.
Proti, saskaņā ar ELT un RAT lēmumiem manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu KL 70.11 panta pirmās un pirmās prim daļas izpratnē, vadoties no KPL 124. panta sestās daļas un uzskatot, ka šī norma "neparedz, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu būtu nepieciešams pierādīt konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu. Tā kā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu netiek vērtēta personu vaina, kā arī likumdevējs ir samazinājis pierādīšanas standartu līdz "visticamāk" attiecībā uz noziedzīgās mantas izcelsmi, tad šajā procesā nav iespējams un nav arī pienākums ārpus saprātīgām šaubām pierādīt konkrēta predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību. Arī no KPL 124. panta septītās daļas un 125. panta trešās daļas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta 2.1 daļa izriet, ka nav nepieciešams konstatēt konkrētu noziedzīgo nodarījumu (predikatīvo), no kura līdzekļi ir iegūti. Proti, ja pat kriminālprocesā, kurā tostarp tiek konstatēta personas vaina par legalizācijas darbībām, nav nepieciešams pierādīt konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, tad vēl jo vairāk šāds pierādīšanas pienākums nav attiecināms uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no šī kriminālprocesa un kurā netiek vērtēta vai konstatēta personu vaina. Līdz ar to tiesai šajā procesā ir jāpārbauda, vai pierādījumu kopums ir pietiekošs, lai secinātu, ka arestētajai mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme, bet tiesai nav nepieciešams konstatēt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma naudas līdzekļi ir iegūti, kā arī nav nepieciešams ārpus saprātīgām šaubām konstatēt predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību".3
Vai arī mantas noziedzīga izcelsme pēc KL 70.11 panta pirmās daļas tiek pamatota šādi: "Gadījumos, kad pirmstiesas procesa laikā nav iespējams iegūt ziņas par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, apstāklis, ka manta, kura vērtējama kriminālprocesa ietvaros, ir noziedzīgi iegūta, pierādāms ar Krimināllikuma 195.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes