ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Decembris 2022 /Nr.51/52 (1265/1266)

Tiesu kompetences un to mijiedarbe bērnu tiesību lietās
Kristīne Zemīte
Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 
Kristīne Brokane
Administratīvās rajona tiesas tiesnese 

Latvijas Republikas Satversmes 92. pants paredz ikvienas personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai arī minētā tiesību norma garantē, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības, jāņem vērā, ka ne visiem piemīt rīcībspēja, lai tiesību aizskāruma gadījumā vērstos tiesā personīgi. Bērns saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka tieši vecāki ir tās personas, kas pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tomēr ne vienmēr vecāki rīkojas bērna vislabākajās interesēs. Tādēļ ir gadījumi, kad nepieciešama bāriņtiesas, kā arī tiesas iesaiste.

Likumā "Par tiesu varu" ir nodalīta tiesas spriešana civillietās un administratīvajās lietās. Vienlaikus jautājumi bērnu tiesību lietās var tikt izskatīti gan tiesā civilprocesuālā kārtībā (turpmāk – vispārējās jurisdikcijas tiesa1), gan administratīvā procesa kārtībā administratīvajā tiesā. Var būt situācijas, kad vieni un tie paši lietas dalībnieki paralēli ir iesaistīti abos procesos, bet tikai no atšķirīga tiesību skatpunkta. Piemēram, vispārējās jurisdikcijas tiesā vecāki šķir laulību, risinot arī jautājumu par bērna aizgādību un dzīvesvietu, savukārt administratīvajā tiesā tiek vērtēts bāriņtiesas lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vienam no vecākiem. Vai, piemēram, vispārējās jurisdikcijas tiesa ir noteikusi bērnam saskarsmes kārtību ar vecāku, ar kuru bērns ikdienā nedzīvo kopā, tomēr otrs vecāks šo kārtību neievēro. Tāpēc vecāks, kuram noteikta saskarsmes kārtība, vēršas bāriņtiesā un pēc tam administratīvajā tiesā ar lūgumu pārtraukt aizgādības tiesības vecākam, kurš ļaunprātīgi nepilda vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu.

Šādos gadījumos, lai arī katra no tiesām lietu izskata atbilstoši savai kompetencei un procesuālajai kārtībai, tiesai ir jābūt informētai un jāizprot arī otras tiesas kompetence, lai nepieļautu situāciju, ka spriedumi kļūst savstarpēji pretrunīgi vai pat reāli neizpildāmi. Tas nav savienojams ar tiesiskas valsts principu un no tā izrietošajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Turklāt ir ļoti būtiski ņemt vērā, ka bērnu tiesības ir īpaša tiesiskās aizsardzības joma. Tāpēc valstij, kuras vārdā rīkojas bāriņtiesas un tiesas, ir jāpieliek visas pūles, lai bērnu tiesības valstī tiktu nodrošinātas konsekventi.

Bērna tiesību aizsardzībā jāvadās pēc dinamiskās tiesību interpretācijas metodes, tas ir, jāņem vērā, ka nepārtraukti pilnveidojas izpratne par bērna attīstību, uz kuru jāraugās kā uz holistisku koncepciju, proti, bērna attīstību var saprast tikai starpdisciplināri. Tā kā bērna labākās intereses ir gan materiāla tiesību norma, gan interpretācijas princips, gan procesuāla tiesību norma, valstij ir pienākums nodrošināt, lai bērna intereses tiktu pienācīgi integrētas un konsekventi izvērtētas jebkurā darbībā, ko veic kāda valsts iestāde, jo īpaši visos īstenošanas pasākumos, administratīvajos un tiesu procesos, kas tieši vai netieši ietekmē bērnus.2

Lai veicinātu šo abu tiesu procesu kopīgo un atšķirīgo aspektu izpratni, autores bija aicinātas konferencē "Kvalitatīva un efektīva procesa nodrošināšana civillietās", kas norisinājās šā gada 23.–25. augustā, vadīt tēmu par civillietu un administratīvo lietu mijiedarbību aizgādības tiesību jomā. Šajā rakstā, lai sasniegtu gan plašāku tiesnešu, tiesu darbinieku, gan citu interesentu loku, sniegts neliels ieskats, par kādiem jautājumiem tika diskutēts šīs tēmas ietvaros, akcentējot būtiskos gadījumus, kad notiek abu procesu saskare.

Turklāt rakstā īpaša uzmanība pievērsta arī ilgtspējas principam bērnu lietās. No 2021. gada 8. decembra ir spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļa, kas bērna labāko interešu piemērošanā katrā lietā bāriņtiesām un tiesām liek tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu.

Tāpat jānorāda, ka šā gada nogalē ir publicēts Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojums par aizgādības, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem,3 kur pirmo reizi Senāta vēsturē vienkopus apkopotas gan Senāta Administratīvo lietu departamenta, gan Civillietu departamenta atziņas šajās jomās. Arī tas apstiprina, ka šo abu tiesu atzaru atziņas šīs kategorijas lietās ir cieši saistītas un nav aplūkojamas atrauti.

 

I. Bāriņtiesu lēmumu veidi

Bāriņtiesa, lemjot savas kompetences jautājumus, pieņem dažādus lēmumus. Bāriņtiesu likumā ir noteikts, kuri lēmumi ir administratīvie akti un attiecīgi pārsūdzami administratīvajā tiesā. Taču ir arī tādi bāriņtiesu lēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. Proti, administratīvās tiesas kompetencē nav pārbaudīt bāriņtiesas lēmumus par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, jo šis jautājums ir risināms civilprocesuālā kārtībā, un tāpēc bāriņtiesas lēmums par prasības iesniegšanu pats par sevi tiešas tiesiskas sekas nerada. Pēc tam, kad bāriņtiesa būs vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu par aizgādības tiesību atņemšanu, jautājums par aizgādības tiesību atņemšanu būs vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, kas arī galīgi šo jautājumu izlems.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 29. panta ceturto daļu, ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa no attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Līga Dāce, Monta Krone
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes kodols Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē
Lai arī šogad svinam Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) simtgadi, tās ievads,1 kurā izskaidrots jeb padarīts redzams Satversmes kodols,2 vēl nav sagaidījis pat savu pirmo desmitgadi. Neskatoties uz to, relatīvi īsajā ...
Inga Bērtaite-Pudāne
Skaidrojumi. Viedokļi
APL 31. panta otrās daļas interpretācija Satversmes 92. panta pirmā teikuma gaismā
Diāna Makarova
Skaidrojumi. Viedokļi
Sprieduma motīvu daļa tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā
Ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pienākums ir nodrošināt efektīvu aizsardzību personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas. Viens no aizsardzības mehānismiem ir neatkarīga tiesu vara, kuras konstitucionālā funkcija ir tiesas ...
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Nenoteiktā tiesību jēdziena piepildīšana ar saturu administratīvajā procesā iestādē un tiesā
No Latvijas Republikas Satversmes 92. panta izrietošo tiesību uz taisnīgu tiesu pienācīgā nodrošināšanā administratīvajā procesā nereti mēdz būt nozīme tādu jēdzienu kā "nenoteiktais tiesību jēdziens", "rīcības brīvība" un ...
Anita Kovaļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz pilnas kompetences tiesu un novērtējuma brīvība
Novērtējuma brīvība ir viens no tiem gadījumiem, kad administratīvo tiesu kontrole pār valsts pārvaldes lēmumiem un darbībām ir sašaurināta. Raksta mērķis ir analizēt, vai šāds sašaurināts kontroles apjoms atbilst tiesībām uz ...
AUTORU KATALOGS