ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Janvāris 2023 /Nr.3 (1269)

Policijas darbība: mūsdienu izaicinājumi un attīstības perspektīvas
Dr. iur.
Ēriks Treļs
Valsts policijas koledžas docents, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes vecākais pasniedzējs 

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par normatīvā regulējuma, kas nosaka policijas darbību valstī, pietiekamību, tā piemērošanas prakses problēmjautājumiem, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus konstatētajām problēmām.

Atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes sniegtajam jēdziena "policijas tiesības" skaidrojumam "policijas tiesības ir juridiskās zinātnes apakšnozare, kura teorētiski un empīriski pēta policiju kā institūciju, tās darbības tiesiskumu, organizāciju, uzdevumus un tās nozīmi sociālajā struktūrā, tās darba stilu, efektivitāti, kā arī izpausmes veidu un attieksmi pret sabiedrību".1 No minētajiem policijas tiesības zinātnes pētniecības objektiem šī raksta ietvaros lielākā uzmanība tiks pievērsta tieši policijas darbībai un ar tās īstenošanu saistītajiem jautājumiem.

Tiesību zinātnieks A. Matvejevs jēdzienu "policijas darbība" skaidro šādi: "Ar policijas darbību kopumā jāsaprot īpašs valsts pārvaldes darbības veids, kas vērsts uz sabiedriskās kārtības sargāšanu, sabiedriskās (un jebkādas citas) drošības nodrošināšanu, un ir saistīts ar valsts piespiešanas izmantošanu."2 Kopumā atbalstot piedāvāto skaidrojumu šī raksta autors tomēr atturētos no "valsts piespiešanas" minēšanas definīcijā, jo valsts piespiešana ir pēdējais arguments (lat. val. ultima ratio), kas būtu jāpielieto tikai tajā gadījumā, kad visi citi risinājumi jau ir izsmelti. Pirms "valsts piespiešanas" būtu jāizmanto citas metodes, piemēram, pārliecināšana. Valsts piespiešana dod pozitīvo rezultātu tikai tajā gadījumā, kad tā balstās uz taisnīgumu un tiesībām.

Diemžēl jāatzīst, ka mūsdienās cilvēki ļoti bieži saskaras tieši ar valsts pārvaldes pārstāvju īstenotu piespiešanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Interešu pārstāvības atklātības likums: kā to vislabāk ievērot
Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (turpmāk – Likums).1 Par tā nepieciešamību runāts daudz un kopš neatminamiem laikiem. Ņemot vērā raksta autora darba pieredzi Saeimā, Valsts ...
Dina Gailīte
Tiesību politika
Metodika likumprojekta kvalitātes mērīšanai: Gunāra Kusiņa izstrādātais pārbaudes tests
Aldis Lieljuksis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informētā piekrišana: aktuālie tiesību jautājumi
1 komentāri
Jānis Griķis
Viedoklis
Tiesību sistēmas vienradzis – likuma robs Civilprocesa likuma 568. panta pirmajā daļā
Kā jau lielākajai daļai tiesību piemērotāju ir zināms, likuma robi un to aizpildīšanas nepieciešamība praksē ir visai reta parādība. Šādu piemēru izķeršanu tiesu praksē var uzskatīt par veiksmi. Likuma robus savā ziņā var ...
Jurijs Georgs Rusakovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Iekšējās informācijas saturs Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas izpratnē
AUTORU KATALOGS