ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

17. Janvāris 2023 /Nr.3 (1269)

Vai prasījumu cesijai turpmāk jāsaņem licence
Kritika par Senāta Administratīvo lietu departamenta cesijas izpratni
Mg. iur.
Pauls Ančs
Zvērināta advokāta palīgs "ZAB Ellex Kļaviņš" 

Šajā rakstā analizēts, kāpēc Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 28. janvāra spriedums SKA-68/2021 ir sistēmiski nesaderīgs ar cesijas institūta izpratni civiltiesībās.

Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 28. janvārī nāca klajā ar inovatīvu spriedumu SKA-68/2021 (turpmāk arī – spriedums). Šajā lietā kreditēšanas uzņēmums pārsūdzēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) uzlikto aizliegumu cedēt no patēriņa kredītlīgumiem izrietošos prasījumus tiešsaistes platformā Mintos un citās līdzīgās platformās. Senāts secināja, ka jaunais cesionārs uzskatāms par kredīta devēju, savukārt kredīta devējiem Patērētāju tiesību aizsardzības likums (turpmāk – PTAL) pieprasa iegūt patērētāju kreditēšanas licenci. Tādēļ Senāts lēma, ka minētos prasījumus drīkst cedēt tikai noteiktam cesionāra veidam – kapitālsabiedrībai, kurai pašai ir licence patēriņa kredītu izsniegšanai. Viens no nosacījumiem, lai saņemtu šādu licenci, ir 250 000 eiro lielas valsts nodevas samaksa.

Lai arī šis spriedums izpelnījās juristu kritiku,1 tas ātri vien tika ievietots Senāta judikatūras nolēmumu arhīvā un vēl ātrāk radīja sajukumu tiesību sistēmā. Lai izvairītos no sprieduma secinājumu piemērošanas vērtspapīrošanas sabiedrībām, kurām cesija ir normāla ikdienas darba sastāvdaļa un nepieciešamība, Finanšu ministrija bija spiesta grozīt PTAL, lai noteiktu tām īpašu izņēmumu no licences prasības.2 Savukārt PTAC, lai arī it kā uzvarējis tiesā (turklāt Senāts cieši sekoja PTAC argumentācijai), tomēr sāka "kost pirkstos" un juta vajadzību publicēt savu alternatīvo sprieduma interpretāciju,3 kurā centies mīkstināt Senāta izteiktās atziņas un padarīt tās mazāk kategoriskas, lai izvairītos no piemērošanas parādu ārpustiesas piedzinējiem. Autora vērtējumā, šī netipiskā iestāžu reakcija, lai mazinātu sprieduma negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, liecina par spriedumā izdarīto secinājumu pārsteidzību, ko, iespējams, izraisījusi Senāta Administratīvo lietu departamenta nepietiekama konsultēšanās ar Civillietu departamentu.

Rakstā analizēts, kāpēc šis Senāta spriedums ir sistēmiski nesaderīgs ar cesijas institūta izpratni civiltiesībās.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Interešu pārstāvības atklātības likums: kā to vislabāk ievērot
Saeima 2022. gada 13. oktobrī pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (turpmāk – Likums).1 Par tā nepieciešamību runāts daudz un kopš neatminamiem laikiem. Ņemot vērā raksta autora darba pieredzi Saeimā, Valsts ...
Dina Gailīte
Tiesību politika
Metodika likumprojekta kvalitātes mērīšanai: Gunāra Kusiņa izstrādātais pārbaudes tests
Aldis Lieljuksis
Skaidrojumi. Viedokļi
Informētā piekrišana: aktuālie tiesību jautājumi
1 komentāri
Jānis Griķis
Viedoklis
Tiesību sistēmas vienradzis – likuma robs Civilprocesa likuma 568. panta pirmajā daļā
Kā jau lielākajai daļai tiesību piemērotāju ir zināms, likuma robi un to aizpildīšanas nepieciešamība praksē ir visai reta parādība. Šādu piemēru izķeršanu tiesu praksē var uzskatīt par veiksmi. Likuma robus savā ziņā var ...
Jurijs Georgs Rusakovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Iekšējās informācijas saturs Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas izpratnē
AUTORU KATALOGS