ŽURNĀLS Intervija

24. Janvāris 2023 /Nr.4 (1270)

Tieslietu ministrijai jāatbrīvojas no ideoloģiskās spriedzes
Latvijas Republikas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere intervijā žurnālam "Jurista Vārds"
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 
Foto: Kalvis Kalsers

2022. gada 14. decembrī darbu sāka 14. Saeimas ieceltā valdība, par kuras deklarācijā ietvertajām iecerēm tieslietu jomā un korupcijas apkarošanā "Jurista Vārds" jau ir informējis.1

Tieslietu ministre šajā valdībā ir Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), kas "Jurista Vārda" lasītājiem ir labi pazīstama ne vien kā tiesību zinātniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēks un pieredzējusi politiķe (parlamentā kopš 11. Saeimas), bet arī žurnāla ilggadēja autore (vairāk nekā 20 publikācijas) un atsaucīga "Jurista Vārda" rīkoto diskusiju un citu pasākumu dalībniece (nesenākais piemērs – I. Lībiņa-Egnere filmā "Atver Satversmi" komentē Satversmes II nodaļu "Saeima"2).

Sākot darbu tieslietu ministres amatā, I. Lībiņa-Egnere sniegusi daudzas intervijas Latvijas medijiem – par plašu sabiedrību interesējošiem ar tieslietām saistītiem jautājumiem. Tāpēc "Jurista Vārds" vairāk koncentrējās uz tēmām, kas skar tieši tiesu un tieslietu sistēmas problēmas un darba organizāciju un par kurām ministre līdz šim vēl nav publiski izteikusies.

Stājoties amatā, jūs esat aktīvi sniegusi intervijas medijos par savām iecerēm. Vai varat nosaukt pašas galvenās prioritātes, kuras vēlaties sasniegt tieslietu ministra amatā? Tā, lai mūsu lasītājs, šai valdībai beidzot darbu, var novērtēt, vai tas ir izdevies.

Man ir svarīgi mainīt tieslietu ministra lomu uz "politiskās skatuves" – lai tieslietu ministrs būtu tiesiskuma sargs plašākā nozīmē un Tieslietu ministrijai tiesiskums būtu svarīgāks par ministra partijisko piederību vai politisko ideoloģiju. Es redzu, ka ilgākā laika periodā diemžēl nav sekmējies dialogs starp tiesu varu, izpildvaru un likumdevēju, un tas ir jāmaina. Ir jāizdara diezgan daudz, lai katram tiesnesim atgrieztu sajūtu, ka viņš patiesi ir neatkarīgs un ka politiskajā procesā viņa neatkarība tiek pilnībā respektēta. Visai mūsu sabiedrībai tas ir ļoti svarīgi. Tomēr aptaujas rāda, ka paši tiesneši diemžēl nejūtas neatkarīgi. Šo mērķi uzsvēršu arī pirmajā Tieslietu padomes sēdē, kurā piedalīšos kā tieslietu ministre.3

Kā izpaudīsies tiesu varas neatkarības stiprināšana?

Tiesu varas neatkarība izriet no Satversmes, tā ir nostiprināta arī likumos. Mums vienkārši ir jāatgriežas pie normāla dialoga un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Tā ir domāšanas un attieksmes maiņa. Ar savu ikdienas izturēšanos un darbiem jārāda, ka izpildvara respektē tiesu varu. Nekā citādi tas nav panākams.

Kad nonācu šajā amatā, pirmais dokuments, ko saņēmu, bija par tiesu darbinieku iespējamo streiku zemo algu dēļ (tiesnešu un tiesu darbinieku algas skat. 12. lpp. – red.). Konflikts par to, ka viņi jūtas nenovērtēti, bija ļoti samilzis. Šajā ekonomiskajā situācijā algu pielikums visai tieslietu nozarei objektīvi nav iespējams. Bet šī problēma ir jārisina, un mēs ceram to izdarīt jau šī gada budžeta ietvaros.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
15
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Arta Snipe
Tiesību prakses komentāri
Vai advokāts drīkst pielīgt stundas likmi
2023. gada 12. janvārī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) lietā Nr. C-395/21 lēma, ka patērētāju tiesībām neatbilstošs būs advokāta honorārs, kas noteikts kā stundas likme, ja starp advokātu un patērētāju noslēgtajā ...
Anvars Zavackis, Ronalds Cinks
Skaidrojumi. Viedokļi
Kas atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus Latvijā
Leila Neimane
Skaidrojumi. Viedokļi
Jūras telpiskās plānošanas aktualitātes Eiropas Savienības piekrastes dalībvalstīs Baltijas jūras reģionā
Jānis Kārkliņš
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Jānis Kārkliņš
Juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs. Zvērināts advokāts, darbības jomas: civiltiesības, līgumtiesības, komerctiesības, banku tiesības, ...
Sannija Matule
Tiesību politika
Kam šogad īpašu uzmanību veltīs Tieslietu padome
Piektdien, 13. janvārī, Tieslietu padome apstiprināja savas 2023. gada darba prioritātes, un tās paredz stiprināt Tieslietu padomes statusu un funkcijas, pilnveidot tiesu darbinieku profesionālās novērtēšanas un atalgojuma sistēmu, kā ...
AUTORU KATALOGS