ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Janvāris 2023 /Nr.5 (1271)

Priekšrocību atteikšanas klauzula Eiropas enerģētikas hartas nolīgumā
Mg. iur.
Elza Jugāne
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriste 
Mg. iur., LL.M
Dainis Pudelis
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta jurists 

Ievads

Šajā rakstā autori1 vērš uzmanību uz Eiropas enerģētikas hartas nolīguma2 (turpmāk – Nolīgums) 17. pantā ietverto priekšrocību atteikšanas klauzulu (denial of benefits clause) un tās nozīmi ieguldījumu strīdos enerģētikas sektorā. 2022. gadā apstiprinātajā Nolīguma grozījumu projektā3 izmaiņas cita starpā skārušas arī priekšrocību atteikšanas klauzulu, precizējot vairākus jautājumus, kuri iepriekš tika atstāti šķīrējtiesu tribunālu interpretācijai. Priekšrocību atteikšanas klauzula ir aktuāla arī Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu kontekstā, jo Ukraina paziņojusi par priekšrocību atteikšanu ieguldījumiem no Krievijas, sākot no 2022. gada 15. augusta.4 Īsi pēc tam Ukraina konfiscēja Austrijas degvielas uzpildes staciju ķēdes AMIC Energy aktīvus, tajā skaitā degvielas uzpildes stacijas, jo, pēc Ukrainas apgalvojumiem, konfiscēto aktīvu īpašnieki esot Krievijas pilsoņi. AMIC Energy draud Ukrainai ar vēršanos starptautiskā šķīrējtiesā.5

 

1. Priekšrocību atteikšanas klauzula

Priekšrocību atteikšanas klauzula ietverta gan divpusējos, gan daudzpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumos, un tās teksts mēdz atšķirties, līdz ar ko atšķiras arī tās piemērošana. Šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta priekšrocību atteikšanas tiesību piemērošanai saskaņā ar Nolīgumu. Nolīguma III daļa "Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība" paredz ārvalstu ieguldītājiem ieguldījumu drošību uzņemošajā valstī. Savukārt priekšrocību atteikšanas klauzula ir veids, kādā Nolīguma dalībvalstīm paredzēta iespēja atteikt Nolīgumā ietvertās priekšrocības čaulu sabiedrībām, kuras kontrolē personas, kas nav Nolīguma dalībvalstu pilsoņi, vai sankcionētām personām piederošiem ieguldījumiem. Priekšrocību atteikšanas mērķis ir nepieļaut, ka ieguldītāji iegūst Nolīguma aizsardzību, izveidojot tukšas korporatīvās struktūras, kuras to dibināšanas valstī neveic nozīmīgu saimniecisko darbību un kuru vienīgais mērķis, dibinot sabiedrību Nolīguma dalībvalstī, ir iegūt Nolīgumā paredzēto labvēlīgo ieguldījuma aizsardzību,6 kā arī nepieļaut sankciju apiešanu un nodrošināt diplomātisko interešu aizsardzību.

Saskaņā ar Nolīguma 17. pantu pašlaik spēkā esošajā redakcijā katrai Nolīguma pusei ir tiesības atteikt Nolīguma III daļā ietverto garantiju attiecināšanu uz:

1) juridisku personu, ja šo juridisko personu kontrolē vai tā "pieder" kādas trešās valsts valstspiederīgajiem un ja šī juridiskā persona neveic nozīmīgu (īstu) uzņēmējdarbību tās Nolīguma puses teritorijā, kur tā organizēta (reģistrēta); vai

2) ieguldījumiem, kurus ieguldījis tādas trešās valsts ieguldītājs,

a) ar kuru uzņemošā valsts neuztur diplomātiskas attiecības, vai

b) attiecībā uz kuru uzņemošā valsts ir pieņēmusi vai uztur pasākumus (sankcijas),

– kas liedz veikt jebkādus darījumus ar attiecīgās valsts ieguldītājiem, vai

– kuri tiktu pārkāpti vai apieti, ja Nolīguma III daļas priekšrocības tiktu attiecinātas uz attiecīgo ieguldījumu vai ieguldītāju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienlīdzības princips sodu noteikšanā par konkurences tiesību pārkāpumiem
Vija Kalniņa
Viedoklis
Pacelt noslēpumainības plīvuru: process par noziedzīgi iegūtu mantu pirmās instances tiesā
Daiga Siliņa, Līga Baltiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu in rem procesā
2022. gada Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību"1 secinātais, ka Ekonomisko lietu tiesa šobrīd saņem ievērojamu skaitu procesu par noziedzīgi ...
Elvis Grinbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pušu pieaicinātu ekspertu noraidīšana starptautiskajā šķīrējtiesas procesā
2021. gada 22. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts autora raksts "Pušu pieaicinātie eksperti starptautiskajā šķīrējtiesas procesā", kurā tika apskatīta ekspertu loma šķīrējtiesas procesos, atšķirības starp pušu pieaicinātiem ...
Anna Skrjabina
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Anna Skrjabina
Tiesu administrācijas Attīstības departamenta direktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti astoņi viņas raksti, pirmais – 2014. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru ...
AUTORU KATALOGS