ŽURNĀLS Redaktora sleja

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi priekšlikumu jaunam Eiropas Savienības (ES) tiesību aktam, t.i., izstrādāts direktīvas priekšlikums par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam (MI atbildības direktīva).¹ Šis priekšlikums diezgan cieši saistīts ar citu EK priekšlikumu – regulu, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (MI akts).² Tādēļ, piemēram, tādas MI atbildības direktīvā ietvertās definīcijas kā "MI sistēma", "sagādātājs", "lietotājs" būs atrodamas MI akta 3. pantā.

Šo priekšlikumu kontekstā gan atgādināms, ka direktīva būs jāpārņem nacionālajā tiesību sistēmā, savukārt regula būs jāpiemēro tieši. Tāpat par minētajiem priekšlikumiem bija iespēja izteikt iebildumu un vērst EK uzmanību uz nepilnībām sabiedriskās apspriešanās procedūras ietvaros.³ Tomēr, ņemot vērā, ka jebkurai ES dalībvalstij jāgatavo nacionālā pozīcija par EK priekšlikumiem, vēl nekas nav nokavēts, jo paredzams, ka nākamajā stadijā ministrija, kas atbildīga par konkrēto tiesību aktu (direktīvas priekšlikumu), jau nacionālās sabiedriskās apspriešanās procedūras ietvaros nodos šī tiesību akta priekšlikumu sabiedriskai apspriešanai. Piemēram, Tieslietu ministrijas mājaslapā atrodama pat atsevišķa sadaļa, kas veltīta sabiedriskai apspriešanai, lai gan informācija šajā sadaļā atjaunota tikai 2022. gada jūlijā.⁴

Minētais iespējams attaisnojams ar to, ka jautājums saistībā ar atbildīgās ministrijas noteikšanu par MI atbildības direktīvu tika izskatīts tikai šī gada janvāra Valsts sekretāru sanāksmē, kuras ietvaros arī tika nolemts, ka par konkrēto normatīvo aktu atbildīgā ministrija būs tieši Tieslietu ministrija, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būs līdzatbildīgā ministrija.⁵ Līdz ar to šobrīd, kad jautājums ar kompetences noteikšanu atrisināts, izdarāms uz nākotni vērsts secinājums, ka informācija parādīsies Tieslietu ministrijas mājaslapā, kā arī MI atbildības direktīvas kontekstā sagaidāmi jauni grozījumi Civilprocesa likumā, tomēr tas jau būs atkarīgs no direktīvas satura.

Savukārt saistībā ar direktīvas saturu pieminams, ka šo direktīvu plānots piemērot ārpuslīgumiskām no vainas atkarīgām civilprasībām par kaitējuma atlīdzināšanu gadījumos, kad MI sistēmas radīts kaitējums iestājas pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām. Vienlaikus šī direktīvas neattieksies uz kriminālatbildību. Tāpat MI atbildības direktīvā paredzēti kopīgi noteikumi attiecībā uz: 1) pierādījumu izprasīšanu par augsta riska MI sistēmām, lai prasītājs varētu pamatot prasību, kā arī 2) pierādīšanas pienākumu. Turklāt paredzēts, ka dalībvalstis varēs pieņemt vai saglabāt spēkā tos nacionālos noteikumus, kas ir labvēlīgāki prasītājiem, lai pamatotu ārpuslīgumisku civilprasību par MI sistēmas radīta kaitējuma atlīdzināšanu, ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saderīgi ar ES tiesību aktiem. Papildus uzsverams, ka MI atbildības direktīvā sniegts skaidrojums arī tādam jēdzienam kā "prasība par kaitējuma atlīdzināšanu", saprotot ar to ārpuslīgumisku no vainas atkarīgu civilprasību, kuras mērķis ir tāda kaitējuma atlīdzināšana, ko radījis MI sistēmas iznākums vai šādas sistēmas nespēja radīt iznākumu, ja šāds iznākums būtu bijis jārada.

Tādējādi mākslīgais intelekts ir sasniedzis arī civiltiesības, un pavisam drīz tas būs dienas kārtībā risināms jautājums.