ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

28. Februāris 2023 /Nr.9 (1275)

Absolūts aizliegums vai mūžīgs ierobežojums?
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2021-41-01
4 komentāri
Mg. iur.
Alla Spale
Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja 

Satversmes tiesas spriedumu komentāri

Satversmes tiesas spriedumu analīze un komentēšana līdz šim nav bijusi plaši izplatīta prakse un aprobežojusies ar atsevišķiem rakstiem, kuros aplūkoti Satversmes tiesas spriedumos vērtētie tiesību jautājumi, atstājot daļu problēmjautājumu diskusijai šaurā juristu lokā. Žurnāls "Jurista Vārds" ir izveidojis platformu, kurā aicina autorus – juristus un lietpratējus – diskutēt un izteikt savu viedokli komentāros par Satversmes tiesas spriedumiem. Līdz ar to šobrīd veidojas jauns publikāciju žanrs – komentāri par Satversmes tiesas spriedumiem.

Dr. iur. Edvīns Danovskis, komentējot Satversmes tiesas spriedumus, ir norādījis, ka "Satversmes tiesas kritika nav jēgpilna nodarbe, jo šos rakstus parasti lasa vien daži un to praktiskā nozīme nav liela. Satversmes tiesa parasti savas kļūdas neatzīst. Tas galvenokārt ir praktisku iemeslu dēļ – reiz izspriestam tiesību jautājumam ir maz cerību atkal nonākt izskatīšanā Satversmes tiesā".1 Parasti Satversmes tiesas nolēmumi ir skaidri, saprotami un tajos ietvertie slēdzieni par tiesību normu satversmību ir pārliecinoši. Tomēr dažkārt būtu vērts diskutēt par spriedumos ietverto argumentāciju, analizēt to plašākā juristu lokā un arī kritizēt. Šādas diskusijas noteikti sekmēs viedokļu apmaiņu, juridiskās domas attīstību un stiprinās tiesiskumu. Iespējams, tās varētu veicināt arī savlaicīgu, pienācīgu un kvalitatīvu Satversmes tiesas spriedumu izpildi.

Šā raksta autore ir uzaicināta sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01 (turpmāk – Spriedums) un paudīs savu personīgo viedokli,2 kā arī aicina kolēģus, kas var sniegt savu viedokli, iesaistīties diskusijā.

Minētās lietas ietvaros Satversmes tiesa izvērtēja, vai likuma "Par tiesu varu" 55. panta 3. punkts (turpmāk – apstrīdētā norma), kurā noteikts aizliegums kandidēt uz tiesneša amatu personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, atbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam, kas ietver tiesības pildīt valsts dienestu, kā arī izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Ar Spriedumu apstrīdētā norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.

 

Pamattiesību ierobežojumu satversmības izvērtēšanas metodoloģija

Lai varētu pievērsties Satversmes tiesas spriedumu un tajos ietvertās argumentācijas analīzei, vispirms jānoskaidro, kādus paņēmienus un metodes tiesa izmanto savu spriedumu argumentēšanai.

Satversmes tiesa, izvērtējot jebkura pamattiesību ierobežojuma satversmību, izmanto noteiktu metodoloģiju. Metodoloģija nosaka vispārīgos teorētiskos un praktiskos principus, pēc kādiem Satversmes tiesas lietas izspriešanas gaitā veicamas konkrētas darbības jeb "soļi", kā arī paņēmienus, ar kādiem Satversmes tiesa nonāk pie slēdziena par tiesību normas satversmību.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Un
28. Februāris 2023 / 21:40
4
ATBILDĒT
So what?
Alla Spale
28. Februāris 2023 / 14:07
0
ATBILDĒT
Raksta precizējums attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības klasifikāciju – noziedzīgi nodarījumi aiz neuzmanības var būt arī smagi noziegumi. Rakstā neprecīzi norādīts, ka tie ir kriminālpārkāpumi un mazāk smagi noziegumi.
Tomēr atklāts paliek jautājums, vai un kuri mazāk smagi noziegumi aiz neuzmanības ir ar "pietiekami zemu kaitīguma pakāpi"?
Kalvis Engīzers
28. Februāris 2023 / 11:43
0
ATBILDĒT
(1) Paldies autorei par rakstu! Diskusija noteikti ir nepieciešama. Manuprāt, Satversmes tiesas izmantotās absolūto aizliegumu izvērtēšanas metodoloģijas (AA metodoloģija) kontekstā joprojām ir jārunā gan par konceptuāliem, gan metodoloģiskiem jautājumiem.

Lai gan rakstā diskusija par AA metodoloģijas izmantošanas konceptuālajiem jautājumiem pēc būtības nav veidota, tajā ir ietvertas šai diskusijai derīgas tēzes. Pirmkārt, autore norādījusi: “Interesanti ir tas, ka pārsvarā šīs lietas saistītas ar personas sodāmību un tās sekām, no kā izriet pamattiesību ierobežojumi neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas.” Otrkārt, autore apkopojusi absolūtu aizliegumu identificējošās pazīmes: vispārējs, attiecas uz visu konkrēto personu grupu, neparedz nedz izņēmumus, nedz individuālu izvērtējumu un ir noteikts uz mūžu. Treškārt, autore ir norādījusi uz AA metodoloģijas kritērijiem, proti, vai likumdevējs ir pamatojis absolūtā aizlieguma nepieciešamību un izvērtējis tā būtību un piemērošanas sekas, kā arī pamatojis, ka no tā nevar paredzēt izņēmumus.

Patiešām ir tā, ka Satversmes tiesa absolūtos aizliegumus lielākajā daļā gadījumu konstatējusi iepriekš sodītām personām. Tā esība konstatēta arī personām ar noteiktām veselības problēmām, konkrētāk – atkarību no alkohola (lieta Nr. 2020-29-01). Šīs situācijas vieno tas, ka Satversmes tiesas līdz šim vērtētajos gadījumos absolūtajam aizliegumam pakļautas stigmatizētas sabiedrības grupas. Tas mūs noved pie autores otrās tēzes par absolūtā aizlieguma pazīmēm, proti, absolūtie aizliegumi attiecas uz visām noteiktas grupas personām bez izņēmumiem. Pretēji Satversmes tiesas praksē norādītajam šajā ziņā nav izšķirošas nozīmes tam, vai konkrētais aizliegums tiek attiecināts uz gadījumiem, kad persona vispār bijusi sodīta vai arī kad persona bijusi sodīta par noteiktas grupas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo attiecībā personu grupai, uz kuru aizliegums attieksies, tas joprojām būs absolūts. Secinājums par absolūto aizliegumu vispārējais raksturs mūs noved pie autores trešās tēzes par to, ko tieši likumdevējs vērtē, pārbaudot absolūtā aizlieguma satversmību.
Kalvis Engīzers > Kalvis Engīzers
28. Februāris 2023 / 11:44
0
ATBILDĒT
(2) Nereti juristu vidē apgalvots (un, šķiet, tas izriet arī no raksta), ka iepriekš minētais ir kopš Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 parādījies prakses jaunums, kas turpmākajos spriedumos ticis modificēts. Iespējams, ka formāli metodoloģiski tas tā arī ir, taču, pēc manām domām, substantīvi tas nav nekas jauns. AA metodoloģija saturiski līdzinās tai, kuru Satversmes tiesa izmanto, pārbaudot, vai tiesību normā paredzētā vienādā attieksme (piemēram, ierobežojums būt par tiesnesi) pret salīdzināmām un atšķirīgos apstākļos esošām personām (visām par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu sodītajām personām) atbilst Satversmei. Raksta autores trešajā tēzē norādītie AA metodoloģijas kritēriji pēc būtības ir vērsti uz to, lai pārbaudītu, vai vienādā attieksme pret visām par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu sodītajām personām ir piemērota šādas attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai šo mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (piemēram, individuālu izvērtējumu, tādējādi pieļaujot izņēmumus). Iespējams, ka šādās situācijās pieteikumu iesniedzējiem būtu jālūdz atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām arī Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam. Savukārt tad, ja pieteikumā šāds prasījums nebūtu ietverts, bet tajā būtu iekļauts AA metodoloģijai atbilstošs juridiskais pamatojums, Satversmes tiesa, izskatot lietu, varētu atbilstoši Satversmes vienotības principam attiecīgi precizēt prasījuma robežas.

Uz metodoloģijas problēmām autore vērsusi uzmanību rakstā. Manuprāt, ja AA metodoloģijas izmantošana tiešā vai netiešā veidā turpinās, vēl viens tiesību zinātnē analizējams jautājums būtu, vai atkāpšanās no AA metodoloģijas lietā Nr. 2020-50-01, uz kuru atsaucas raksta autore, notikusi juridiski pamatotā veidā. Tāpat vērtējams jau manis iepriekš minētais apsvērums par to, vai noziedzīgu nodarījumu kategorizēšanai AA metodoloģijas piemērošanā var būt izšķiroša nozīme, jo attiecībā uz aizliegumam pakļautajām personu grupām šis aizliegums joprojām nepieļaus izņēmumus / būs absolūts.
visi numura raksti
Aleksejs Dimitrovs
Eiropas telpā
Tiesiskuma nosacītības regulas piemērošana: Ungārijas gadījums
Sannija Matule
Notikums
Latvijas juriste ievēlēta par Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas ģenerālziņotāju
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Dr. iur. Kristīne Dupate jau otro termiņu pēc kārtas darbosies Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejā (ESTK), turklāt turpmākos divus gadus to darīs ...
Kristīne Kuzņecova, Inka Indriksone
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas drošības trīs pīlāri
Jurijs Ņikuļcovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesvedības principi
Rakstā ir aplūkoti šķīrējtiesvedības pamatprincipi, kuri atspoguļoti Latvijas Republikas likumdošanā, konkrēti, Šķīrējtiesu likumā: pušu līdztiesības princips, sacīkstes princips, procesa kārtības izvēles brīvības princips, ...
Aldis Lieljuksis
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Aldis Lieljuksis
Juridisko zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors. A. Lieljuksis labi orientējas policijas dienesta problēmās, jo iekšlietu iestādēs dienējis, sākot no iecirkņa inspektora līdz ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS