ŽURNĀLS Viedoklis

Diemžēl raksta autors to nepiedzīvoja, jo 2021. gada 12. martā devās mūžībā, bet spriedums viņa rakstā plašāk aplūkotajā lietā stājās spēkā tikai 2023. gada februārī. Tādēļ, "Jurista Vārda" redakcijai pildot profesoram Torgānam doto solījumu, tieši šobrīd raksts tiek nodots plašākam lasītāju lokam, un, tā kā tas sagatavots ne tikai no tiesību zinātnieka, bet arī zvērināta advokāta skatpunkta, materiāls ir iekļauts šīsnedēļas tematiskajā izdevumā, kura saturu kopumā veido advokatūras pārstāvju paustais.

Tā kā šim profesora Torgāna pēdējam rakstam ir sava priekšvēsture, turklāt oriģinālo materiālu vairs nav iespējams papildināt ar aktuālāko informāciju, pilnīgākam kontekstam "Jurista Vārda" redakcija tā sakarā pauž savu komentāru un sniedz papildu informāciju.

Atgriežoties pie tiesas kļūdām un tiesneša neatkarības robežām

Pirms četriem gadiem, 2019. gada 9. aprīlī, "Jurista Vārds" publicēja Dr. habil. iur. K. Torgāna rakstu "Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas", kura sākumdaļā autors norāda: "Tiesneša neatkarība un tās stiprināšana pēdējos gados daudzkārt apspriesta dažādās konferencēs un semināros. Mazāk ir runāts par tādiem gadījumiem, kad tiesnesis, juzdamies neatkarīgs, taisa tādus nolēmumus, kuru atbilstību tiesību normām un principiem nespēj izskaidrot ne pats, ne kolēģi un tiesību zinātnieki."¹ Tālāk rakstā, atskatoties uz Augstākās tiesas 2019. gada 22. februāra plēnumu, autors dalās vispārīgās pārdomās, kas izriet no aplūkotās statistikas, un nonāk pie secinājuma, ka "tas rosina kārtējo reizi atgriezties pie jautājuma par tiesneša neatkarības saikni ar viņa atbildību par darba kvalitāti vai profesionālo atbilstību valsts uzticētās misijas izpildei". Secīgi rakstā autors aplūko vairākus jautājumus, piemēram, kurā brīdī drīkst sākt celt trauksmi, ka spriedumā ir rupjas kļūdas, un kāda varētu būt iespējamā rīcība, ja tiesa spriedumā pieļāvusi "kļūdas, kādas nav piedodamas pat trešā kursa jurisprudences studentam".²

Kopumā raksta saturu veido autora pārdomas par tiesnešu profesionālo atbildību, un tā pamattekstā nav tiešas atsauces uz kādu konkrētu tiesu vai lietu, taču atsevišķās vietās domas ilustrācijai ir minēti arī tādi fakti, kas zinošam lasītājam ļauj vilkt paralēles ar kādu tobrīd tiesvedībā esošu civiltiesisku strīdu saistībā ar pušu norēķiniem būvniecības lietā. Ņemot vērā šīs tiesvedības plašo sabiedrisko rezonansi, bija vispārzināms, ka raksta iesniegšanas brīdī šajā strīdā jau bija pieņemts pirmās instances tiesas spriedums.

Gadījumos, kad redakcijas rīcībā ir informācija par raksta autora iespējamu iesaisti – neatkarīgi no statusa – kādā tiesvedībā un raksta tēma tieši vai netieši ir vai varētu būt saistīta arī ar attiecīgajā tiesvedībā skartiem jautājumiem, vienmēr aicinām autoru pie raksta dot norādi par savu saistību ar lietu, lai lasītāji būtu par to informēti. Tā kā rakstā atspoguļojās arī fakti, kas norādīja uz zināmu saistību ar tobrīd vēl noritošu tiesvedību, būdams atbildētāja pārstāvis būvnieku strīdā ar valsti, šādu redakcijas ieteikumu saņēma arī K.