ŽURNĀLS Redaktora sleja

Kādu laiku atpakaļ attiecināt mākslīgo intelektu uz putekļu sūcēju likās neiespējami, tomēr šobrīd mājas uzkopšanas darbos putekļu sūcējs, kas aprīkots ar mākslīgo intelektu, ir kļuvis par neaizvietojamu ikdienas lietu. Tas tā ir, jo mākslīgā intelekta attīstība notiek, pateicoties datiem, kas ļauj evolucionēt tehnoloģiju iespējām, vienlaikus pieaugot dažādiem riskiem pamattiesību kontekstā. Pēdējais minētais gan nav attiecināms uz putekļusūcēju – vismaz pagaidām.

Tāpat mākslīgais intelekts rada daudz un dažādas diskusijas. Piemēram, Francijā Nacionālajā asamblejā notiek debates saistībā ar likumu par 2024. gada Parīzes olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm.¹ Šī likuma 7. pants rada tiesisko pamatu veikt videonovērošanu, izmantojot mākslīgo intelektu, lai tādējādi veiktu cilvēku identificēšanu, kā arī konkrētu situāciju analizēšanu. Tomēr tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šādai videonovērošanai ir negatīva ietekme uz pamattiesībām, piemēram, ar Pamattiesību hartu aizsargātām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Minētā likuma kontekstā minams arī tas, ka Francijā jau šobrīd, bet gan bez tiesiska pamata, vairākās pilsētās tiek veikta videonovērošana, izmantojot mākslīgā intelekta identificēšanas iespējas. Tādēļ jāņem vērā, ka šis ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas liecina, ka saistībā ar mākslīgo intelektu joprojām ir daudz aktuālu jautājumu.

Šīs nedēļas "Jurista Vārda" numurs veltīts mākslīgajam intelektam, datiem un tehnoloģijām. Pirmais "Jurista Vārda" tematiskais numurs, kas bija veltīts mākslīgajam intelektam, t.i., "Mākslīgais intelekts – tieslietu nozares un visas sabiedrības dzīvē",² tika publicēts 2019. gadā. Pēcāk šis jautājums tika aplūkots 2020. gada grāmatžurnālā "Dati kā tehnoloģiju laikmeta resursi: izmantošana un aizsardzība".³

Līdztekus rakstiem, kur skaidrotas pamattiesības kopsakarā ar mākslīgo intelektu, kā arī vērsta uzmanība uz nepieciešamību veikt risku novērtējumus, viena no tematiskā numura autorēm rakstā sniegusi ieskatu izmeklēšanas darbībās, vērtējot tās kriptovalūtas kontekstā, citā rakstā apskatīts temats par viedo sistēmu operatoru vainojamības modeli. Tematiskajā numurā var atrast arī divus rakstus, kas veltīti Chat GPT: vienā rakstā šis jautājums apskatīts no autortiesību perspektīvas, t.i., vai autortiesības attiecināmas uz darbu, kas radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Savukārt otrā raksta autors analizē mākslīgā intelekta ietekmi uz juridiskās izglītības procesu, pretnostatot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, kā arī tā radītos riskus.

Vienlaikus šajā numurā var iepazīties ar pavisam jaunu tematu – neirotiesībām. Autore savā rakstā ir norādījusi, piemēram, uz ļoti neparastu atklājumu, t.i., "ar specifiska signāla palīdzību (P300 viļņi) iespējams attālināti, personai nezinot, veikt galvas smadzeņu signālu ierakstus, ko pēc tam izmanto sensitīvas informācijas atšifrēšanā".⁴ Tāpat autore minēto tematu apskata arī no cilvēktiesību konteksta.

Tematiskajā numurā piedāvāts arī ļoti aktuāls raksts par mākslīgā intelekta godīgas izmantošanas pierādīšanas pienākumu patērētāju tiesībās. Savukārt citā rakstā no personas datu aizsardzības perspektīvas apskatītas darba devēja iespējas aizvietot caurlaides ar biometrijas risinājumiem. Tāpat numurā skaidrots, kādai jābūt darba devēja un tehnoloģiju mijiedarbībai. Šajā kontekstā minams arī raksts, kurā autors vērtē datu aizsardzības speciālista uzdevumu aizstāvēt datu subjekta intereses un izaicinājumus, ar kuriem sastopas datu aizsardzības speciālisti.