Bailes un trauksme ir neatņemamas sastāvdaļas inovāciju pasaulē. Mākslīgais intelekts vai līdzīgas tehnoloģijas jau aptuveni gadsimtu ir apspriestas zinātniskās fantastikas literatūrā, parādītas uz ekrāna un aprakstītas zinātniskās publikācijās. Ja zinātniskajos avotos apraksta potenciālos ieguvumus, pašu tehnoloģiju, kā arī negatīvās sekas, uz plašāku publiku vērstā informācija ļoti bieži norāda uz bažām un neparedzētām sekām. Vienlaikus tas labi izlīdzina gandrīz ekskluzīvi pozitīvos vēstījumus no mākslīgā intelekta un līdzīgu risinājumu ieviesējiem.
Tas noteikti nenozīmē, ka visi, kas grib balstīt savu darbību uz mākslīgo intelektu, ļaunprātīgi vēlas pakļaut sabiedrību vai tās atsevišķu daļu briesmām. Mākslīgais intelekts atrisina vairākas sarežģītas problēmas un pilda vairākus uzdevumus daudz ātrāk un dažreiz arī kvalitatīvāk nekā cilvēks vai pat cilvēku grupa. Kāpēc gan neizmantot to biznesam, sabiedrības labumam un arī bezpeļņas nolūkos?
Lai nodrošinātu, ka ir līdzsvars starp tiem, kam ētiska tehnoloģiju izmantošana nav tuvu sirdij, un tiem, kas vēlas darīt labas lietas ar mākslīgo intelektu, bet nevar saprast robežas, valstis, apvienības, organizācijas un citas struktūras sāka pieņemt šo jomu regulējušus aktus. Daži no tiem tieši attiecas uz mākslīgo intelektu, bet daži netieši skar šo jomu.
Protams, minētie akti nosedz vairākas ar šo risinājumu kopu saistītās tēmas, tostarp tiek aprakstīts, ko noteikti nedrīkst darīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes