Pirms 27 gadiem dibinātais Latvijas konstitucionālās kontroles orgāns – Satversmes tiesa – ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tiesa pati uzsver, ka tā ir ne vien Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesību un brīvības sargātāja.
Konstitucionālo kontroli sauc arī par "negatīvo likumdošanu", jo šāda veida tiesas atceļ likumdevēja pieņemtās tiesību normas gadījumos, kad konstatē to neatbilstību pamatlikumam. Gribot negribot balansēdamas uz tiesību un politikas robežas, konstitucionālās tiesas bieži atrodas sabiedrisko diskusiju centrā un nereti saņem arī pārmetumus par suverēna tieši leģitimēto institūciju darbības aprobežošanu konstitūcijā ietverto principu un vērtību "rāmī".
Līdzīgi tas vairākkārt noticis arī pēc Satversmes tiesas spriedumiem. Pēdējo skaļāko pret Satversmes tiesas izvērsto politisko kampaņu izraisīja divi spriedumi, kas, atklājot Satversmes 110. panta saturu, atgādināja likumdevējam par pienākumu nodrošināt arī viendzimuma pāru juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Šobrīd Satversmes tiesu vada Aldis Laviņš, kurš šajā amatā ievēlēts jau otro reizi. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš raksturo tiesas stratēģiskos mērķus, šobrīd aktuālo lietu kategorijas un tiesas pieejamību, kā arī dalās domās par tiesu spriedumu kritiku un tiesu varas neatkarību Latvijā.
Ir apritējis gads, kopš jūs 2022. gada martā atkārtoti kļuvāt par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Ja salīdzinām ar pirmo laika posmu, kad bijāt šajā amatā 2014.–2017. gadā, kāds ir bijis šis gads tiesas vadībā?
Gads bija ārkārtīgi saspringts. Priekšsēdētāja amatā esmu izvirzījis vairākus mērķus un uzdevumus, apspriedis tos ar kolēģiem tiesnešiem un sācis rīkoties, lai tos sasniegtu. Viens no būtiskākajiem ir tiesas neatkarības un objektivitātes nodrošināšana. Šai sakarā esam sagatavojuši Satversmes tiesas likuma grozījumu priekšlikumus, lai tiesa būtu pēc iespējas efektīvāka un spētu darboties arī tad, ja pastāvētu risks tiesas neatkarībai, kaut gan šobrīd es šādu risku neredzu. Otrs uzdevums – sagatavot priekšlikumus tiesas reglamenta grozīšanai. Šo dokumentu izstrādā un pieņem pati tiesa, un šie grozījumi tiks nodoti tiesnešu apspriešanai.
Nākamais mērķis – tehnoloģiski moderna tiesa. Un tas jau šobrīd ir daļēji sasniegts: ir ieviesti digitāli rīki tiesas darba administratīvajā pārvaldībā, mēs nevienu dokumentu vairs neparakstām papīra formātā. Turpretī tiesvedības procesā mēs joprojām strādājam ar papīra dokumentiem, un tāpēc šobrīd cenšamies saprast, kādā veidā Satversmes tiesa var pievienoties vienotajai e-lietas platformai, kura ir sākusi darboties tiesu sistēmā. Šobrīd sadarbojamies ar Tiesu administrāciju, lai saprastu, kā Satversmes tiesa var iekļauties šajā viņu veidotajā projektā. Šobrīd vispārējās jurisdikcijas tiesas ir krietnu soli mums priekšā.
Vēl viens stratēģiskais mērķis – lai Satversmes tiesa ir starptautiski atpazīstama un ar augstu reputāciju. Šai sakarā es gribu minēt, manuprāt, būtisku notikumu. Pasaules Konstitucionālās justīcijas konference (angļu val. World Conference on Constitutional Justice), kas ir starptautiska organizācija un šobrīd apvieno vairāk nekā 120 konstitucionālās tiesas no dažādām pasaules valstīm, pagājušā gada oktobrī rīkoja savu kongresu Bali.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes