ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Decembris 2023 /Nr.50 (1316)

Kriptovalūta kā maksāšanas līdzeklis civiltiesiskajos darījumos
2 komentāri
Bc. iur.
Kristers Pētersons
Jurista palīgs Sorainen ZAB SIA 
Bc. iur.
Kristiāns Dzerkaļs
Jurista palīgs Sorainen ZAB SIA 

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst kriptovalūtas. Arī virtuālajā vidē ikdienā var lasīt par kriptovalūtas tirgus izmaiņām. Vārds "kriptovalūta" vairs neasociējas tikai ar darījumiem tumšajā tīmeklī (dark web), bet gan kā investīcīju instruments vai norēķinu līdzeklis. Praksē kriptovalūta sāk ieņemt pasaules finanšu un ekonomikas tirgu.

Kriptovalūtas straujā attīstība vieš pārliecību, ka tā būs mūsu nākotnes ikdienas sastāvdaļa. Jau pašlaik tādas kriptovalūtas kā, piemēram, Bitcoin un Etherum tiek izmantotas ikdienā, tai skaitā kā norēķinu līdzeklis. Kompānijas, kā "airBaltic",1 "Cinamon Kino"2 un citas, Latvijā akceptē kriptovalūtu kā norēķinu līdzekli par saviem pakalpojumiem. Arī par nekustamo īpašumu Latvijā ir iespējams norēķināties kriptovalūtā, piemēram, Zunda Towers ēkā ir iespējams iegādāties dzīvokli, norēķinoties par to ar bitkoiniem.3

Kriptovalūtas nav nekas jauns, pirmā veiksmīgā kriptovalūta Bitcoin pastāv jau kopš 2009. gada,4 bet skaidra civiltiesiskā regulējuma joprojām nav. Latvijas Republikas Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī. Civillikuma autori nevarēja paredzēt šādu tehnoloģisko attīstību mūsdienās un jau likumā noregulēt kriptovalūtas vai jebkādu citu alternatīvu, kas radusies pēdējo 10 gadu tehnoloģiskās attīstības laikā. Pat pirms 10 gadiem Latvijā kriptovalūta vēl nebija ikdienas sastāvdaļa. Kriptovalūtu izmantošana rada dažādas juridiskas problēmas un izaicinājumus. Kriptovalūta Latvijas juridiskajā literatūrā šobrīd pārsvarā ir tikusi apskatīta krimināltiesību, nevis civiltiesību aspektā, kas liekas neparasti, jo kriptovalūtu rašanās mērķis ir bijis radīt jaunu norēķinu līdzekli, ko izmantot civiltiesiskos darījumos.5 Ņemot vērā iepriekš minēto, autori šajā rakstā norādīs to, kā, viņuprāt, kriptovalūtu var izmantot kā maksāšanas līdzekli civiltiesiskos darījumos, un izvērtēs gadījumus, kad tas nebūtu pieļaujams.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viedoklis
18. Decembris 2023 / 16:39
3
ATBILDĒT
Rakstu varētu raksturot kā intelektuālu vingrinājumu, kas var raisīt diskusiju, bet kuram tomēr pietrūkst pamatojuma.
Autori norāda, ka likumdevējs nav sniedzis kriptovalūtas definīciju un tās civiltiesiskā statusa mūsdienu tiesību sistēmā skaidrojumu, kas ir fakts. Tomēr no raksta netop skaidrs, kāpēc likumdevējam tas vispār būtu jādara. Ievērojot plašu jo plašu lietas jēdzienu, nav skaidrs, kāpēc autori nav pacentušies sniegt pamatojumu, ka kriptovalūta varētu būt lieta (kas citās tiesību sistēmās, piemēram, Vācijas, nebūtu iespējams).
Savā rakstā autori iziet no tēzes, ka Civillikuma sastādīšanas laikā noteikti neviens nevarēja iedomāties, ka bez juridiski atzītām valūtām nākotnē varētu tikt izveidotas arī decentralizētas, pilnīgi virtuālas valūtas. Šī tēze ir vismaz daļēji apšaubāma, jo “centralizēta” valūta ir samērā jauns fenomens, kas saistīts ar “centralizētas” valsts izveidi, savukārt valūtas kā visu lietu vērtības mērauklu nepieciešamību ir pamatojis vēl Aristotelis – vai kāda kriptovalūta var pildīt šo funkciju, ja mēs kriptovalūtas vērtību nosakām naudā?
Tāpat ir apšaubāma juridiskā metodoloģija, kas izmantota “naudas” jēdziena piepildīšanai ar saturu. Civillikums pietiekami konsekventi lieto šo jēdzienu un par tā saturu nevar rasties ne mazākas šaubas.
Visādi citādi interesants raksts.
ok > Viedoklis
27. Maijs 2024 / 04:44
0
ATBILDĒT
Bet vai dolārs var pildīt šo funkciju, ja mēs tā vērtību nosakām jēnās?
visi numura raksti
Sannija Matule, Uldis Krastiņš
Notikums
Svinam "Jurista Vārda" jubileju un jauno juristu panākumus  
Lai gan "Jurista Vārda" aizsākumi ir datējami ar 1995. gada aprīli, tieši pirms 20 gadiem, 2003. gada decembrī, iznāca pirmais žurnāla kā patstāvīga preses izdevuma numurs, ko veidoja autonoma un neatkarīga redakcija. Savukārt 18 no ...
Sannija Matule
Aptauja
"Jurista Vārda" jubilejas aptauja: par tieslietu sistēmu, populārākajiem autoriem un ieteikumiem žurnāla attīstībai
Sagaidot šī gada noslēguma un "Jurista Vārda" kā patstāvīga preses izdevuma 20. jubilejas mēnesi – decembri, redakcija novembrī rīkoja lasītāju aptauju "Kopā uz tiesiskuma virsotnēm!". Tajā tika vaicāts respondentu viedoklis gan ...
Dina Gailīte
Juristu likteņi
Autodidakts Māteru Juris un pirmais latviešu juridiskais izdevums "Tiesu Vēstnesis"  
Šī gada nogalē "Jurista Vārds" svin 20 gadus, kopš tas no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pielikuma kļuva par patstāvīgu juridisku preses izdevumu: 2003. gada 23. decembrī iznāca pirmais žurnāla "Jurista Vārds" laidiens. ...
1 komentāri
Pēteris Zilgalvis
Skaidrojumi. Viedokļi
Konkurences tiesības digitālajā laikmetā: pielāgošanās jaunajai videi
Eiropas Savienībai (turpmāk – ES) ir divas pieejas konkurencei digitālajā jomā: pirmkārt, kontrolēt konkurences tiesību pārkāpumus un sodīt pārkāpējus un, otrkārt, veicināt konkurenci ar tiesību aktiem un ES investīcijām. ...
Kārlis Piģēns
Viedoklis
Nākamais nepieciešamais solis Konkurences padomes neatkarības stiprināšanā
AUTORU KATALOGS