ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Aprīlis 2024 /Nr.16 (1334)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, vērtējot valsts atbildību par prejudiciālā jautājuma neuzdošanu
Dr. iur.
Zane Sedlova
Zvērināta advokāte, asociētā partnere TGS Baltic 

Šī raksta mērķis ir sniegt apskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi, vērtējot valsts atbildību par prejudiciālā jautājuma neuzdošanu.1

Ievads

Tiesvedības dalībnieki arvien biežāk praksē piesaka pēdējās instances tiesai lūgumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) prejudiciālo jautājumu, lai noskaidrotu EST redzējumu par kādas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību. Pēdējās instances tiesai ir pienākums šādu lūgumu izvērtēt, līdzīgi kā jebkuru citu lietas dalībnieka pieteikto procesuālo lūgumu.

Pēdējās instances tiesas vēlamais rīcības modelis būtu šāds. Tiesa, izvērtējot lūguma pamatotību, vispirms vētī pieteiktā lūguma ietekmi uz lietas izspriešanu. Secinot, ka strīdus ES tiesību jautājums var ietekmēt lietas izspriešanu, tiesa piemēro tā saukto Cilfit2 testu. Tas nozīmē, ka pēdējās instances tiesa analizē, vai prejudiciālā jautājuma uzdošana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. panta trešo daļu tik tiešām ir nepieciešama, ievērojot EST praksē noteiktos trīs izņēmuma gadījumus. Proti, dalībvalsts pēdējās instances tiesa ir atbrīvota no prejudiciālā jautājuma uzdošanas, pirmkārt, ja radies jautājums ir nesvarīgs lietas iznākumam. Otrkārt, attiecīgā ES tiesību norma ir interpretēta kādā no iepriekšējiem EST nolēmumiem (acte éclaire doktrīna). Treškārt, piemērošanai nepieciešamā ES tiesību normas interpretācija ir tik acīmredzama, ka neatstāj vietu nekādām saprātīgām šaubām (acte clair doktrīna). Šo kritēriju izpratne laika gaitā vairākkārt ir skaidrota EST praksē,3 tādēļ ka iespēja sastapties ar patiesu acte clair situāciju, kā ir teicis bijušais ģenerāladvokāts un tagadējais EST tiesnesis N. Vāls (N. Wahl), labākajā gadījumā ir "diezgan nereāla".4 Attiecīgi pēdējās instances tiesas uzdevums, lemjot, vai lietā ir nepieciešams uzdot prejudiciālo jautājumu, nebūt nav vienkāršs.

 

Pienākums pamatot atteikumu, piemērojot Cilfit kritērijus

ECT ilgu laiku nevēlējās būt iesaistīta jebkādos strīdos starp ES nacionālajām tiesām un EST, zinot, ka Strasbūras un Luksemburgas tiesas cenšas saglabāt savstarpēju neitralitāti un ievērot viena otras pilnvaras.5 Autore savā akadēmiskajā darbībā jau iepriekš ir secinājusi, ka ECT pieteikumus saistībā ar prejudiciālā jautājuma neuzdošanu ilgstoši neizskatīja pēc būtības. Proti, ECT norādīja, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. pants vispārīgi aizsargā tiesības, kas izriet no prejudiciālā nolēmuma procedūras. Tāpat ECT uzsvēra, ka atteikums uzdot prejudiciālo jautājumu var vispārīgi pārkāpt taisnīgas tiesas principu, ja šāds atteikums ir patvaļīgs (arbitrary). Taču galarezultātā ECT visus pieteikumus atzina par nepieņemamiem un pēc būtības neizskatīja.6 Neskatoties uz minēto, autore nonāca pie slēdziena, ka no šo pieteikumu analīzes ir iespējams izsecināt divus būtiskus apsvērumus, kas jāievēro lietas dalībniekam, lūdzot pēdējās instances tiesai uzdot prejudiciālo jautājumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Sannija Matule
Intervija
Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?
Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas ...
9 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā
Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo ...
1 komentāri
Elīna Zeltiņa
Notikums
Aizvadīta gadskārtējā advokātu kopsapulce
22. martā norisinājās Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce. Uz to ieradās 535 zvērināti advokāti un 70 zvērinātu advokātu palīgi. Atbilstoši Advokatūras likumā noteiktajam kopsapulcē lēmumi uzskatāmi par ...
Lauris Liepa
Atskatā un darbībā
Latvijas advokatūras disciplinārās atbildības prakse 20 gados
Paula Lipe
Tiesību prakses komentāri
Mutiska informācijas izpaušana kā personas datu apstrāde
2024. gada 7. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C‑740/22 Endemol Shine Finland (turpmāk – Spriedums).1 Lietā cita starpā tika skatīts jautājums par to, vai mutiska personu identificējošas ...
AUTORU KATALOGS