No Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts konstitucionāls pienākums aktīvi organizēt savu tiesu sistēmu tā, lai tiesas spētu izpildīt visus tām uzdotos uzdevumus un tiesas procesi noritētu saprātīgā termiņā. Lai nodrošinātu tiesu darbību, ir nepieciešami pietiekami un kvalitatīvi cilvēkresursi – tiesneši un tiesu darbinieki. Tāpēc Valsts kontrole veica revīziju par cilvēkresursu pieejamību un attīstību Latvijas rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās. Šis raksts sniegs ieskatu par Valsts kontroles ziņojumā1 iekļauto analīzi attiecībā uz cilvēkresursu situāciju, identificētajām galvenajām problēmām tiesu cilvēkresursu noturībā un attīstībā, kā arī piedāvātajiem ieteikumiem to risināšanai.
Revīzijā konstatētais liecina, ka kopumā ir radīti priekšnoteikumi Latvijas tiesu nodrošināšanai ar profesionāliem un kompetentiem cilvēkresursiem, tomēr revīzijas rezultātā atklātas vairākas Latvijas tiesu sistēmas problēmas cilvēkresursu pārvaldībā un attīstībā.
Nav stratēģiska redzējuma cilvēkresursu attīstības riskiem tiesās
Tieši tiesnesis un viņa atbalsta personāls ir tiesību uz taisnīgu tiesu iedzīvinātāji un tiesiskas valsts vērtību nesēji. Sabiedrības interešu īstenošana nav iedomājama bez kvalitatīviem tiesu sistēmas cilvēkresursiem. Lēmumiem par cilvēkresursu plānošanu un vadību jābūt savlaicīgiem un ilgtspējīgiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu tiesu darbu.
Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, būtiska ir arī atbilstoša finanšu resursu piešķiršana un ekonomiska izmantošana tiesu sistēmā. Tiesu finansējums katru gadu palielinās vidēji par 9 %, lielākā daļa no institūciju izdevumiem ir izdevumi atlīdzībai – pirmā un otrā līmeņa tiesās vidēji 75 % no kopējiem izdevumiem, Augstākajā tiesā – 91 % (skat. 1. attēlu).
1. attēls. Latvijas tiesu sistēmas finansējums, valsts budžeta programmu izdevumi milj. eiro
* Plānotais finansējums
Valsts kontroles ieskatā, pagaidām cilvēkresursu attīstība tiesu sistēmā netiek skatīta kā stratēģiski vadāms jautājums. Latvijā nav formulēts redzējums par to, kā tuvākajā nākotnē īstenot tiesu personāla attīstību un stiprināt personāla kapacitāti tiesās. Lai gan iesaistītās institūcijas –Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Tieslietu padome – ir izstrādājušas vidēja termiņa stratēģijas, tajās tomēr nav piedāvāti risinājumi personāla iztrūkuma mazināšanai tiesu sistēmā. Esošajos plānošanas dokumentos nav definētas konkrētas problēmas, veikta analīze vai ietverti konkrēti risināmie jautājumi noteiktā laika posmā. Tajos nav pilnībā aplūkoti riski un iespējamie risinājumi tiesnešu un tiesu darbinieku personāla piesaistei (vakanču aizpildīšanai).
Tiesu cilvēkresursu attīstībai jābūt galvenajai prioritātei. Lai arī moderns tiesu materiāltehniskais nodrošinājums ir būtisks, tieši kvalitatīvi un ilgtspējīgi cilvēkresursi ir izšķiroši, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tāpēc ir būtiski, lai Latvijā būtu stratēģisks redzējums cilvēkresursu attīstībai un ilgtermiņa plānošanai, kā arī skaidri noteikts atbildīgais un līderis šī jautājuma virzīšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes