Apzinoties, ka veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa, Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar nozares profesionālo organizāciju – tostarp Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – ir rosinājusi būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un ir aicinājusi izdarīt grozījumus Krimināllikuma 269. pantā vai izstrādāt tiesību normu pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu.1 Minētā kontekstā aktuāls ir jautājums: vai grozījumi Krimināllikumā ir vienīgais situācijas risinājums?
Krimināllikuma 269. pants paredz kriminālatbildību par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai un nosaka: "(1) Par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. (2) Par tādām pašām darbībām, ja uzbrukuma rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai izraisītas citas smagas sekas vai ja uzbrukumu izdarījusi organizēta grupa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."2
Atbildības pastiprināšanas par uzbrukumiem ārstniecības personām aktualitāte
Krimināllikumā nav atsevišķas tiesību normas, kas paredzētu kriminālatbildību par uzbrukumu ārstniecības personai. Ikdienā, pildot darba pienākumus, kas ietver rūpes par pacienta veselību un dzīvību, ārstniecības personām Latvijā bieži ir jādomā par savu drošību. Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības apkopoto informāciju 80 % no aptaujātajiem ģimenes ārstiem ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes