Dokumentu izprasīšana (document production) starptautiskajā šķīrējtiesu procesā ir viens no pierādījumu iegūšanas veidiem. Šajā rakstā tā tiks aplūkota no starptautisko ieguldījumu strīdu perspektīvas, un droši var teikt, ka dokumentu izprasīšana ir stūrakmens taisnīguma un caurskatāmības nodrošināšanai.1 Šis process strīdā iesaistītajām pusēm sniedz iespēju iegūt un apmainīties ar svarīgiem pierādījumiem, kas nepieciešami, lai pamatotu savu prasību vai sagatavotu pārliecinošu aizstāvību. Dokumentu izprasīšana palīdz līdzsvarot caurskatāmību un konfidencialitāti, nodrošinot strukturētu un vienlaikus elastīgu pieeju sarežģītu strīdu risināšanai.
1. Dokumentu izprasīšanas ietekme uz ieguldījumu strīdu
Dokumentu izprasīšanas ietekmi uz ieguldījumu strīdiem vislabāk var izskaidrot ar piemēriem no prakses.
Iedomājieties, ka starptautiska korporācija iesniedz vairāku miljardu dolāru prasību pret suverēnu valsti, apsūdzot valdību nelikumīgā tās ieguldījumu ekspropriēšanā, pārkāpjot starptautisku līgumu. Savukārt valsts pretī izvirza apsūdzības vietējo likumu pārkāpumos, tajā skaitā korupcijā. Tādi bija apstākļi lietā "Occidental Petroleum Corporation pret Ekvadoras Republiku",2 kurā būtiska loma ir dokumentu izprasīšanai. Tieši dokumentu izprasīšana ļāva katrai no pusēm piekļūt galvenajiem tās pozīciju nostiprinošajiem dokumentiem, kas bija pretējās puses rīcībā. Ekvadora pieprasīja Occidental iekšējo komunikāciju un līgumus, lai pierādītu, ka uzņēmums slepeni nodevis savas tiesības trešajai personai bez valdības piekrišanas. Tajā pašā laikā Occidental pieprasīja dokumentus, lai pierādītu, ka Ekvadoras līguma izbeigšana bija politiski motivēta un juridiski nepamatota. Abām pusēm apmainoties ar pierādījumiem, Ekvadoras iegūtie dokumenti izrādījās būtiski, lai pierādītu, ka Occidental patiešām pārkāpa līgumu, tāpēc tribunāls, lai arī pasludināja Occidental uzvaru, samazināja zaudējumu atlīdzību par 25 %, kas ir simtiem miljonu dolāru liels samazinājums.
Arī vienā no lielākajām un nozīmīgākajām šķīrējtiesas lietām vēsturē "Yukos Universal Limited pret Krievijas Federāciju"3 dokumentu izprasīšana izrādījās izšķiroša, lai atklātu patiesos valsts rīcības motīvus. Kādreiz lielāko Krievijas naftas uzņēmumu Yukos 2000. gadu sākumā likvidēja Krievijas valdība, aizbildinoties ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tomēr tās akcionāri uzskatīja, ka šīs darbības ir politiski motivēta shēma, lai atsavinātu Yukos aktīvus, un iesniedza prasību saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu, pieprasot vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru zaudējumu atlīdzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes