Šajā rakstā apkopotas Senāta 2022. un 2023. gada atziņas par darba tiesību jautājumiem1 ar mērķi veicināt tiesību normu vienotu izpratni un vienveidīgu tiesu praksi. Rakstā pamatā ir Senāta atziņas par Darba likuma tiesību normu piemērošanu. Tām seko atziņas pie atsevišķām Civillikuma un Darba strīdu likuma normām. Atziņas ir gan no nolēmumiem, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapas judikatūras nolēmumu arhīvā, gan no citiem Senāta nolēmumiem. Nolēmumos paustās atziņas rakstā norādītas pie attiecīgās tiesību normas (panta, panta daļas vai punkta).
Lai labāk izprastu konkrētu Senāta izteikto atziņu, raksta lasītājam ieteicams iepazīties ar attiecīgo nolēmumu, kurā atziņa pausta. Tāpat lasītājam jāņem vērā, ka šajā rakstā ietvertās Senāta atziņas var būt izteiktas par kādas tiesību normas piemērošanu redakcijā, kas bija piemērojama attiecīgajā lietā, bet vēlāk tiesību norma ir grozīta.
Darba likums
6. panta pirmā daļa
Tiesas pienākums pārbaudīt, vai ar darbinieka nenodarbināšanu netiek pasliktināts darbinieka stāvoklis
Darbiniekam apstrīdot darba devējas rīcības, nenodarbinot darbinieku, tiesiskumu, nav pietiekami, ja tiek konstatēts, ka darbiniekam par nenodarbināšanas periodu izmaksāta atlīdzība, jo tiesai jāpārbauda, vai ar šādu rīcību netiek pasliktināts darbinieka stāvoklis Darba likuma 6. panta pirmās daļas izpratnē.2
7. un 29. pants
Darbinieka nenodarbināšana kā psiholoģiskā terora izpausme
Darbinieka nenodarbināšana (darba uzdevumu nedošana) var tikt atzīta par vienu no psiholoģiskā terora izpausmēm, kas rada darbinieka tiesību aizskārumu tad, ja darba devēja norādītie apstākļi nemaz nevarēja objektīvi pamatot dīkstāvi vai atstādināšanu. Tas nozīmē, ka tiesai jānoskaidro, vai prasītājas norādītās darba devējas darbības veido vienlīdzīgu tiesību principa pārkāpumu.3
Vienlīdzības principa pārkāpuma izvērtēšana
Ja prasītājs norāda uz iespējamu mobingu darba vietā, nenorādot konkrētu diskriminācijas aizlieguma pazīmi, tiesa noskaidro, vai prasītāja norādītās darba devējas darbības veido vienlīdzības principa pārkāpumu.4
28. panta otrā daļa
Darba devēja pienākums nodarbināt darbinieku
Darba likums paredz darba devēja pienākumu nodarbināt darbinieku, ja vien nav izņēmums, kad, pastāvot konkrētiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, šo pienākumu var nepildīt.5
28. panta trešā daļa
Civillikuma noteikumu par norēķina došanu piemērošana prasībā par zaudējumu atlīdzības piedziņu no darbinieka, kuram uzticēta darba devēja manta
Tiesa nepamatoti atteikusies strīda izšķiršanā piemērot Civillikuma 2343. un 2344. pantu situācijā, kad darba devējs cēla prasību pret bijušo darbinieku par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izdevumiem degvielas iegādei.
Zaudējumus darba devējam darbinieks var nodarīt, arī darbojoties kā pilnvarnieks darba devēja vārdā.6
40. panta pirmā daļa
Darba līguma rakstveida formas neievērošana
Darba tiesiskās attiecības rodas un pastāv arī tad, ja, slēdzot darba līgumu, rakstveida forma nav ievērota. Darba līgums kā civiltiesisks līgums ir uzskatāms par noslēgtu, ja puses ir vienojušās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, par veicamo darbu, darba samaksu un darbinieka pakļautību darba devējam, tā rīkojumiem. Tādējādi, lai strīdus gadījumā secinātu, vai persona ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierādījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tiks veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros.7
46. panta pirmā daļa
Tiesas pienākums pārbaudīt darbinieka tiesību ievērošanu, ja atkārtoti noslēgts darba līgums, kurā noteikts jauns pārbaudes laiks
Ja darba attiecības formāli izbeigtas ar vienošanos un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, jāapsver, vai nav notikusi tiesību noteikt pārbaudes laiku ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes