ŽURNĀLS Redaktora sleja

Oficiāli apstiprinātais jurista profesijas standarts¹ Latvijā ir 14 lappušu apjomīgs dokuments, kas noteic gan profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, gan to izpildei nepieciešamās prasmes un attieksmes, kā arī vispārējās un profesionālās zināšanas un kompetences. Kā pirmais no kopumā septiņiem jurista pienākumiem un uzdevumiem šajā standartā ir norādīta "tiesību normu un citu tiesību avotu atrašana, analizēšana, iztulkošana un piemērošana". Savukārt, pievēršoties jau konkrēti šī uzdevuma izpildei nepieciešamajām profesionālajām prasmēm un zināšanām, standarts tiešā tekstā līdztekus citām kā obligātas paredz arī tiesību teorijas un juridisko metožu zināšanas. Tas ir arī loģiski un pamatoti, jo tie ir fundamentāli juridiskās zinātnes jautājumi, bez kuru pienācīgas apguves un izpratnes par profesionalitāti jurisprudencē mūsdienās vairs nevar runāt.

Tiesību normas atrast un pēc savas izpratnes var analizēt katrs, un tam, protams, nevajag speciālu izglītību un atbilstību profesionālajam standartam. Normas ietekmē un organizē lietu kārtību pasaulē un arī mūsu dzīvi ik uz soļa, tādēļ ir dabiski tās meklēt, censties lasīt un mēģināt saprast saturu. Tas pat ir jādara. Taču atšķirībā no citiem tieši no juristiem pamatoti tiek sagaidīts, ka viņi ne tikai "cenšas" un "mēģina", bet dara to lietpratīgi, jēgpilni un profesionāli atbildīgi. Un te bez speciālajām jeb tiesību teorijas zināšanām patiešām nevar iztikt, jo tas ir pamats, uz kā jurisprudencē viss balstās – "tiesību teorija attīsta apgalvojumus par to, kas ir tiesības un kā tās strādā".²

Ne velti tiesību teorija ir starp pašiem pirmajiem mācību priekšmetiem tiesību zinātņu studijās, jo "tiesību izpratnes un tiesību piemērošanas jautājumi ir svarīgākie, kuri sākotnēji jāapgūst katram jurisprudences studentam", taču šīs zināšanas nedrīkst pazaudēt arī tiesību piemērotāji, realizējot likuma un tiesību varu dzīvē.³ Tieši tāpēc tās ir zināšanas, ko nedrīkst aizmirst ne tikai pēc eksāmena, bet arī pēc augstskolas absolvēšanas un ilgiem gadiem juridiskajā praksē. Patiesībā ir vēl sarežģītāk – jurista profesionālie pienākumi pieprasa šīs zināšanas ik pa laikam atjaunināt, jo tiesību pasaule nav sastingusi, tai ir jāiet kopsolī ar laiku un to pavadošām pārmaiņām. Kompetents jurists tam nevar palikt iepakaļ.

Tieši tādēļ pie lasītājiem dodas šis "Jurista Vārda" grāmatžurnālu sērijas jaunākais izdevums, kas veltīts tiesību teorijas un juridisko metožu tematikai. Pateicoties šī grāmatžurnāla viesredaktora Dr. iur. Māra Onževa iesaistei, ir izdevies sapulcināt autorus, kuru ieguldītais darbs rakstu izstrādē pilnīgi noteikti atsvaidzinās ikviena lasītāja zināšanas tiesību teorijas un juridisko metožu mācībā. Ja kādam tomēr būs piemirsušies pamati, caur rakstiem varēs atkārtot arī tos. Savukārt prasīgākajiem interesentiem noderēs jaunākās zinātniskās un juridiskās prakses atziņas un piemēri praktiski izmantojamām metodēm, kā arī vērtīgs ieskats citvalstu pieredzē un avotos par šiem jautājumiem. Šī lasāmviela arī skaidri iezīmē tiesiskās sistēmas attīstības strupceļu jeb draudus ilgtspējai, vienlaikus piedāvājot arī reālus priekšlikumus, kā no iespējamā posta pasargāties. Šajā ziņā nekas labāks par saprātu nav izdomāts.

Ik dienu sabiedrībā rodas simtiem un tūkstošiem dažādu jaunu strīdu un dzīves situāciju, kas saistās ar tiesību jautājumiem un prasa rīcību vai risinājumu. Ar to visu var rīkoties dažādi – uz mērķi iet pa apkārtceļiem un strupceļiem, darboties intuitīvi, iniciēt aizvien jaunus priekšlikumus grozījumiem tiesību normās, lai likumu "instrukcijas" būtu vēl detalizētākas un neatstātu nekādas manevra iespējas, bet var arī izvēlēties pareizo ceļu, kas no sākuma līdz beigām jēgpilni izved cauri šim nereti sarežģītajam labirintam. Un tās ir saprātīgi un praktiski pielietotas zināšanas tiesību teorijas un juridisko metožu mācībā.

Kā to savulaik uzsvēris profesors Edgars Meļķisis, itin visās juristu profesionālās darbības jomās kā darba instruments kalpo attiecīgas juridiskās metodes, kuru apguvei ir izmantojamas tiesību teorijas atziņas. Protams, ka "metodiskos paņēmienus var izkopt, ne tikai tos teorētiski apzinot, bet arī pamatojoties uz personisko pieredzi. Taču ievērojami lielāka darbības efektivitāte tiek panākta, ja zināšanas par šādām metodēm ir apzināti uzkrātas,"⁴ uzskatīja profesors.

Tādēļ šis grāmatžurnāls ir vēl viens veids, kā mērķtiecīgi papildināt un uzkrāt zināšanas, kuras faktiski noderēs ikvienam tiesību piemērotājam, ne tikai juristiem, jo praksē normu piemērotāju loks ir daudz plašāks.

Redakcija sirsnīgi pateicas grāmatžurnāla viesredaktoram un visiem autoriem, kuru veikums ir ļoti nepieciešams un būtisks ieguldījums Latvijas tiesiskās sistēmas ilgtspējā.