ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Janvāris 2025 /Nr.3 (1373)

Korporatīvās ilgtspējas ziņojumu sniegšana: valsts veselības aprūpes iestāžu piemērs
Mg. iur.
Kristaps Zariņš
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors un pētnieks, doktora zinātniskā grāda kandidāts 
LL.B.
Emīls Georgs Siders
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes LL.M. students 

Ilgtspējīga veselības aprūpe ir izšķiroši svarīga sabiedrības veselības aizsardzībā un klimata pārmaiņu ierobežošanā. Šajā rakstā tiek analizētas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas un Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu prasības, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas slimnīcu pienākumam sniegt ilgtspējas ziņojumus. Rakstā aplūkoti juridiskie aspekti, kā arī izaicinājumi un iespējas, ko šis process rada veselības aprūpes nozarei.

Klimata pārmaiņu seku novēršanas jautājums īpaši ir aktualizējies pēdējās desmitgades laikā. Līdz ar to tikuši pieņemti vairāki starptautiska un Eiropas līmeņa normatīvie akti, tostarp dokumenti, kas saistīti ar Eiropas Zaļo kursu (The European Green Deal).

Nefinanšu ziņošanas direktīva1 (turpmāk – NFRD), kas tika pieņemta 2014. gadā, bija vērsta uz lielo uzņēmumu nefinansiālo rādītāju pārredzamības uzlabošanu. Šī direktīva noteica, ka lielām sabiedrībām ar vairāk nekā 500 darbiniekiem ir jāziņo par to ietekmi uz vidi, sociālajiem jautājumiem, cilvēktiesībām un korporatīvo pārvaldību. Tomēr NFRD aptvēra tikai ierobežotu skaitu uzņēmumu, un tās prasības bieži tika kritizētas kā pārāk vispārīgas un nepietiekamas, lai efektīvi risinātu ilgtspējas izaicinājumus. Savukārt 2019. gadā ar Eiropas Zaļo kursu tika izvirzīts mērķis, lai Eiropas Savienība līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla, tādējādi pieprasot lielāku pārredzamību un atbildību no uzņēmumiem. Ņemot vērā NFRD nepilnības, 2021. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosināja jaunu direktīvu – Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu2 (Corporate Sustainability Reporting Directive, turpmāk – CSRD), kas paplašina ziņošanas pienākumus un uzlabo informācijas kvalitāti un pieejamību attiecībā uz ilgtspēju, aptverot plašāku uzņēmumu loku, tostarp arī noteiktus mazus un vidējus uzņēmumus.

Pieaugot interesei par klimata pārmaiņām un to izraisītajām sekām, kā arī to novēršanu, ir attīstījies arī jautājums par korporatīvās ilgtspējas ziņošanu, kas kļūst arvien nozīmīgāks uzņēmumu darbības, caurspīdības un ilgtspējas veicināšanā, it īpaši Eiropas Savienībā. Sabiedrībai arvien vairāk pieprasot uzņēmumu atbildību par to ietekmi uz vidi un sabiedrību, ir izstrādāti vairāki normatīvie akti, no kuriem svarīgākie ir CSRD un Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European Sustainability Reporting Standards, turpmāk – ESRS).3 Šie tiesību akti ir paredzēti, lai uzlabotu uzņēmumu atskaišu sniegšanu par to ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem.

Saskaņā ar CSRD preambulas 13. apsvērumu ir būtiski pierādījumi, ka daudzi uzņēmumi neatklāj nozīmīgu informāciju par visiem galvenajiem ar ilgtspēju saistītajiem jautājumiem. Tas attiecas arī uz klimata jautājumiem, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijām un faktoriem, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā ir izcelta arī problēma, kas attiecas uz ierobežotu ilgtspējas informācijas salīdzināmību un ticamību. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem nepieciešama šāda informācija, nav pienākuma to publiskot. Līdz ar to rodas skaidra nepieciešamība pēc stabila un izmaksu ziņā pieejama ziņošanas ietvara, kas papildināts ar efektīvu revīzijas praksi, lai nodrošinātu datu ticamību un izvairītos no zaļmaldināšanas un dubultās uzskaites, kā to KPMG norādījis savā ziņojumā: “CSRD ieviešana Eiropā būtiski palielina uzņēmumu pienākumu ziņot par savu ilgtspēju.”4

Korporatīvās ilgtspējas jēdziens ietver uzņēmumu centienus samazināt to negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību, vienlaikus veicinot caurskatāmību un atbildīgu pārvaldību. Ilgtspēja ir būtiska uzņēmumu darbībā, lai uzlabotu korporatīvo atbildību un uzticamību.5 Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, šī joma kļūst arvien svarīgāka, īpaši saistībā ar jauno Eiropas Savienības tiesisko regulējumu.

Šī raksta mērķis ir veikt šo dokumentu un tiesību aktu analīzi, kā arī novērtēt to ietekmi uz uzņēmumiem, īpaši Latvijas veselības aprūpes iestādēm.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Karina Palkova, Aigars Pētersons, Andreta Slavinska
Skaidrojumi. Viedokļi
Simulācijā balstīta medicīnas un veselības aprūpes izglītības pieeja – ieguldījums pacientu tiesību aizsardzībā
Vija Kalniņa
Intervija
Par līdzsvara meklēšanu nodokļu politikā un jurista dzīvē
Filips M. Tatarovičs ir Džordžtaunas Universitātes Juridiskā centra (Georgetown University Law Center) profesors nodokļu tiesībās. Karjeru Džordžtaunas Universitātē viņš uzsāka 1984. gadā kā viesprofesors, no 2011. gada ...
Sannija Matule
Notikums
Daiga Rezevska: Vispārējie tiesību principi ir tiesiskās sistēmas sākums un gals
Jau otro gadu pēc kārtas arī Latvijas tiesību zinātne var lepoties ar īpašu novērtējumu nacionālajā zinātnisko sasniegumu konkursā, ko šoreiz ir izpelnījies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores ...
Jurgita Spigule
Tiesību prakses komentāri
Politiskā pārliecība kā pamats patvēruma piešķiršanai Krievijas pilsoņu lietās
Paula Lipe
Redaktora sleja
Neskrien ratiem pa priekšu!
AUTORU KATALOGS