ŽURNĀLS

jurista vārds nr.23 (37)

Latvijas juristi Eiropas kopsakaros

Vija Jākobsone,

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece - "Latvijas Vēstnesim"

Jau vairākus gadus Latvijas juristi aktīvi piedalās dažādos starptautiskos kongresos, konferencēs, semināros un apspriedēs par aktuāliem tiesiskiem jautājumiem. Šo sanāksmju pieredze rāda, ka daudzās valstīs ir risināmas līdzīgas problēmas un arvien vairāk nepieciešama to tiesiskā risinājuma tuvināšana vai vismaz vienoti principi un vienota izpratne par to regulēšanu likumos un citos normatīvos aktos. Nepieciešama arī vienota izpratne un aktīva juristu rīcība un dalība likumu un citu normatīvo aktu piemērošanā.

Latvijā viena no juristu problēmām ir vienotas izpratnes un likumam atbilstošas rīcības trūkums kriminālprocesuālo funkciju un to realizēšanas jomā.

Šai problēmai bija veltīta Latvijas Juristu biedrības 1996.gada 5.oktobra kolēģijas sēde, kurā tika apspriests temats "Kriminālprocesa dalībnieki, viņu tiesības un pienākumi". Pēc ilgāka laika atkal notika profesionāla, lietišķa, toleranta saruna par kriminālprocesuālo funkciju jēdzienu un būtību, to realizēšanu krimināllietas ierosināšanas, pirmsstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijās. Referenti - juridisko zinātņu doktore Latvijas Policijas akadēmijas krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Ārija Meikališa, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Varis Klotiņš.

Sarunu par procesa virzītājiem - izziņas iestādi, prokuroru, tiesu un tiesnesi, viņu tiesībām un pienākumiem vadīja Rīgas tiesu apgabala virsprokurors Ēriks Zvejnieks, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurors Aivars Dūdars, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu tiesas departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas priekšsēdētājs Andrejs Lepse. Diskusiju par procesa dalībnieku - aizstāvja, cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvja tiesībām un pienākumiem vadīja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents juridisko zinātņu doktors Aivars Niedre.

Kolēģijas sēdē valdīja īsts Latvijas Juristu biedrības gars. Tā bija juristu saruna par aktuālām teorētiskām un praktiskām tiesiskām problēmām.

Netrūka arī praktisku priekšlikumu, piemēram, kopīgu mācību pasākumu rīkošana tiesu apagabalos visiem kriminālprocesa dalībniekiem par aktuālām tēmām. Andrejs Lepse kolēģijas dalībniekiem ierosināja izmantot Amerikas Savienoto Valstu Floridas štata galvaspilsētas Talahasi juristu kriminālprocesa dalībnieku tradīciju - reizi mēnesī rīkot kopīgas sanāksmes, kur tiek apspriestas un risinātas aktuālas problēmas. Kopīgi apspriest un risināt tiesiskas problēmas ir vajadzība arī Latvijas un sevišķi Rīgas juristiem - kriminālprocesa virzītājiem un dalībniekiem.

Kolēģijas dalībnieki, kuru vidū bija arī Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Saeimas deputāts Romāns Apsītis un citi atbildīgi Tieslietu ministrijas darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēji, atbalstīja minētos ierosinājumus.

Tagad Latvijas Juristu biedrībai vajadzētu uzņemties juristu sanāksmju un kopīgu mācību organizāciju iniciatīvu, iesaistot šajā darbā Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Prokuratūru, Latvijas Tiesnešu biedrību, Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Latvijas Policijas akadēmiju.

*

Eiropas Padomes un Basku zemes valdības rīkotajā Viseiropas seminārā "Cietušo aizsardzība - cietušā drošība Eiropā", kas notika šoruden no 14. līdz 16.oktobrim Basku zemes galvaspilsētā Vitoria-Gasteiz (Spānijā), piedalījās daudzu valstu, tai skaitā Baltijas valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu juristi. Izrādījās, ka visiem risināmi līdzīgi jautājumi, kas saistīti ar nozieguma rezultātā cietušo personu tiesisko stāvokli un drošību. Seminārā problēma tika aplūkota kriminoloģiskā, arī viktimoloģiskā, krimināltiesiskā un krimināprocesuālā aspektā.

Daudzās valstīs, arī Latvijā, ir radusies agrāk nebijusi situācija, jāsastopas, piemēram, ar terorisma upuriem, tāpēc jānosaka viņu tiesiskais stāvoklis, valsts palīdzības, arī materiālo zaudējumu atlīdzības, tiesiskais pamats cietušajam, psihiatriskās, psiholoģiskās un sociālās palīdzības organizācija.

Ļoti interesants, ar informāciju bagāts bija Vācijas Hanoveras universitātes profesora B.D.Meiera referāts "Cietušā statuss Eiropas kriminālās justīcijas sistēmās".

Interesi izraisīja Nīderlandes Tieslietu ministrijas darbinieces I.M.Abelas referāts "Liecinieka, cietušā aizsardzība pirmstiesas izmeklēšanā, iztiesāšanā un pēc iztiesāšanas".