JURISTA VĀRDS Nr.5(73)
Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi
Par mierizlīgumu maksātnespējas procesāDipl. iur. Erlens Kalniņš — "Latvijas Vēstnesim"
Saskaņā ar 1996.gada 12.septembra likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (turpmāk — Maksātnespējas likums jeb ML) 1.panta 13.punktā ietverto terminu skaidrojumu mierizlīgums maksātnespējas procesā ir "maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā"1. No skaidrojuma burtiskās izpratnes izriet, ka mierizlīgums, pirmkārt, ir vienošanās kreditoru un parādnieka starpā (citiem vārdiem, līgums), kas, otrkārt, vērsts uz maksātnespējīgā parādnieka saistību izpildes kārtības noteikšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem.
Ņemot vērā šāda tiesību institūta specifisko raksturu, jānoskaidro gan vienas, gan otras minētās mierizlīguma pazīmes jēga (ratio) no tīri teorētiskā viedokļa, īsumā raksturojot arī mierizlīguma (kā procesuāltiesiska institūta) materiāltiesiskās sekas. Vienlaikus mēģināsim noskaidrot, vai Maksātnespējas likumā ietvertais mierizlīguma jēdziena legālais skaidrojums jeb definīcija pilnībā atklāj šī institūta būtību un vai tehnisks termins (juridisks jēdziens) "mierizlīgums" šādi neaizēno ar to apzīmēto patiesi saprotamo tiesisko sastāvu.
Līdz ar to šim rakstam būs vairāk metodoloģiska ievirze, konkrēti — jautājumā par legālo definīciju izpratni un nozīmi vispār, kas varbūtēji atspēkos iespējamos tā trūkumus mierizlīguma institūta raksturojuma atsevišķos aspektos. Taču teiktais nebūt neizslēdz nepieciešamību lasītājam saglabāt saasināti kritisku pieeju attiecībā uz jebkuru no turpmāk izteiktajiem apgalvojumiem.
Mierizlīgums kā vienošanās
1.
Vēsturiski aplūkojamais institūts izcēlies no romiešu tiesībās pazīstamā t.s. daļēji piespiesta atlaiduma. To lietoja nolūkā piešķirt mantiniekiem iespēju pieņemt ar parādiem apgrūtinātu mantojumu, vairākumam kreditoru vienojoties ar mantiniekiem par zināmas parāda daļas atlaidumu, turklāt šāda vienošanās bija saistoša pārējiem kreditoriem (resp., mazākumam). Kreditoru vairākumu, pirmām kārtām, noteica atbilstoši prasījumu apmēram, bet tā vienlīdzības gadījumā — atbilstoši personu skaitam.Mierizlīguma klasiskā izpratne lielākajā daļā Eiropas valstu likumdošanā izkristalizējās pagājušā gadsimta beigās. Tā, piemēram, Vācijas 1877.gada Konkursa nolikums (Reichskonkursordnung) vairs nepazina piespiestu parāda atlaidumu līdz konkursa atklāšanai ar nolūku to novērst, taču regulēja piespiestu mierizlīgumu (Akkord), kas noslēdzams pēc konkursa atklāšanas un kreditoru kopsapulces sasaukšanas. Šāda mierizlīguma mērķis bija izbeigt jau iesākto konkursa procesu, un tas izpaudās kā zināmas parāda daļas atlaidums vai arī kā izpildījuma termiņa atlikšana. Gan iepriekšējās pārrunas, gan mierizlīguma noslēgšana varēja notikt starp maksātnespējīgo parādnieku un tiem viņa kreditoriem, kuri nebaudīja īpašas priekšrocības (piemēram, ķīlu tiesību pār parādnieka mantu). Lai noslēgtu mierizlīgumu, bija nepieciešama kreditoru, kas piedalās sapulcē mierizlīguma noslēgšanai, (skaitliska) vairākuma vienošanās, turklāt minētā kreditoru vairākuma prasījuma kopsummai vajadzēja būt ne mazākai par 3/4 no visu to prasījumu kopsummas, kas piešķīra tiesību balsot (t.s. divējādais vairākums). Tā spēkā esamībai bez tam tika prasīts tiesas apstiprinājums, un šādi noslēgts un apstiprināts mierizlīgums bija saistošs ne tikai minētajam kreditoru vairākumam, bet arī mazākumam, tas ir, tiem kreditoriem, kas mierizlīgumam nepiekrita (resp., balsoja pret tā noslēgšanu) vai arī nepiedalījās attiecīgajā kreditoru sapulcē.
Tātad mierizlīguma (klasiskā izpratnē) noslēgšanai (ja neskaita tiesas apstiprinājumu) pilnībā pietika ar parādnieka un kreditoru vairākuma vienošanos, kas norāda uz to, ka šajā gadījumā mēs varam runāt vienīgi par nosacītu "vienošanos", jo tā attiecībā pret kreditoru mazākumu iegūst piespiedu, respektīvi, obligāti saistošu, efektu (spēku) neatkarīgi no viņu gribas. Jāuzsver, ka minētais princips lietojams vienīgi maksātnespējas procesā. Ārpus tā civiltiesības neatzīst parāda atlaidumu vai izpildījuma termiņa atlikšanu bez kreditora attiecīga gribas izteikuma, kas varbūtēji it kā būtu uzlūkojams par izņēmumu no vispārīgā principa, saskaņā ar ko nevienu kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt uz viņam piederošas saistību tiesības pamata (sal. R."hlvfy. J,zpfntkmcndtyyjt ghfdj ue,thybq Ghb,fknbqcrb[(. H., 1908, c.100. — 101., sk. arī Civillikuma (turpmāk — CL) 1832.p. in fine).
Līdz ar to šāds mierizlīgums tā noslēgšanas (resp.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes