Par pasūtījuma slepkavību un kādu apsūdzības lietu
Rita Aksenoka, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
"…nekad neesmu varējusi samierināties ar to, ka rodas šaubas par kādas personas vainas pierādījumiem."
"…M. Perelam uzrādītā apsūdzība patiesībā balstīta uz faktiem, kas pēc būtības pierāda viņa nevainīgumu."
"…atsaukšanās uz it kā operatīvā ceļā iegūtiem, bet likumā noteiktā kārtā nepārbaudītiem pierādījumiem jāuzskata par likumpārkāpumu."
Par tā sauktajām pasūtījuma slepkavībām tiek runāts un rakstīts masu saziņas līdzekļos galvenokārt gadījumos, kad par slepkavības upuriem kļuvušas personas, kas veic uzņēmējdarbību, pazīstamas biznesā, kā arī tajos gadījumos, kad policija paziņo par izrēķināšanos starp noziedzīgajiem grupējumiem.
Vēl sabiedrībā nav norimis satraukums par pagājušā gada nogalē agrā rīta stundā Talsu rajonā aukstasinīgi izdarīto spirta rūpnīcas SIA "Jaunpagasts Plus" valdes priekšsēdētāja Daiņa Peimaņa slepkavību, kad jau šā gada februārī no jauna izskanēja informācija par kāda uzņēmēja nošaušanu gaišā dienas laikā Rīgā uz ielas, pat vairāku liecinieku klātbūtnē.
Par to, ka D.Peimaņa slepkavība ir atklāta, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš paziņoja 2. janvārī, taču, kā lasāms presē, tālākās lietas izmeklēšanas gaitā prokuratūrai nebija iespējams sākt kriminālvajāšanu pret visām aizdomās turētajām personām. Var secināt, ka vēl līdz šim brīdim Peimaņa slepkavības organizētāji un izpildītāji nav zināmi. Rodas jautājums: kad un kādam pamatam jābūt, lai paziņotu par to, ka tīši izdarīta slepkavība uzskatāma kā pasūtījuma slepkavība?
Krimināllikumā tāds noziedzīga nodarījuma sastāvs kā pasūtījuma slepkavība nav paredzēts. Šī likuma izpratnē par pasūtījuma slepkavību varētu runāt tajos gadījumos, kad slepkavības izdarīšanā bez tiešajiem izpildītājiem kā līdzdalībnieki piedalījušies noziedzīgā nodarījuma organizētāji, uzkūdītāji vai atbalstītāji. Uzdrošināšos apgalvot, ka par līdzdalību tīšu slepkavību gadījumos, to organizētājiem vai uzkūdītājiem pareizāk būtu runāt tikai tajos gadījumos, kad noziegums atklāts un prokuratūrai radies pamats uzsākt kriminālvajāšanu, uzrādot apsūdzību aizdomās turētai personai.
Negribētu piekrist tam, ka pirms vainīgās personas noskaidrošanas, kas organizējusi vai uzkūdījusi izdarīt slepkavību, tas būtu jāvērtē kā pasūtījums. Domāju, ka speciālas nodaļas izveidošana Iekšlietu ministrijā pasūtījuma slepkavību atklāšanai un izmeklēšanai būtu nevajadzīga jaunas struktūrvienības radīšana, nevajadzīga naudas līdzekļu un darbinieku spēku izšķiešana. Neatklāto tīši izdarīto slepkavību skaits, kas izdarītas pēdējos desmit gados, veido skaitli, kas sniedzas pāri 1000. Cik personas piedalījušās un kāda ir viņu loma katrā konkrētā slepkavības gadījumā — to noskaidrot un izmeklēt ir prokuratūras un policijas uzdevums. Pēc kāda principa tad varētu tikt atlasītas neatklātās slepkavību lietas un nodotas šai speciāli izveidotai nodaļai? Tā kā pati esmu strādājusi izmeklēšanas darbā un tieši piedalījusies smagu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, zinu, cik šis darbs ir apjomīgs, cik lielu atbildību un darba slodzi, cik objektīvu attieksmi katras versijas pārbaudē un izvērtēšanā tas prasa, stingri ievērojot likuma prasības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes