ŽURNĀLS

3. Oktobris 1996 /Nr.21 (35)

Par faunas krimināltiesisko aizsardzību

Par faunas krimināltiesisko aizsardzību

Dr.habil.iur., prof. ULDIS KRASTIŅŠ, LU Juridiskās fakultātes

Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, – “Latvijas Vēstnesim”

Šo rakstu uzrakstīt mani ierosināja kādā no avīzēm minēts fakts, ka Kurzemes pusē šogad netiek izdotas atļaujas aļņu medīšanai. Arī par citu lielo meža dzīvnieku skaita samazināšanos lasāmas brīdinošas ziņas. Tajā pašā laikā manā rīcībā ir dati, ka pēdējos gados republikas tiesās izskatīts pavisam maz krimināllietu par nelikumīgu medīšanu pēc Latvijas Kriminālkodeksa (turpmāk — LKK) 160.panta.

Minēto faktu pretnostatījums vedina uz nopietnām pārdomām par meža dzīvnieku aizsardzības jautājumiem. Nedomāju, ka dzīvnieku skaits republikas mežos samazinājies tikai nepārdomātas saimniekošanas vai nepietiekamas organizatoriskās darbības rezultātā šajā jomā. Nav jau nekāds noslēpums, ka malu medniecība zeļ visos tās iespējamos veidos, bet, kā jau iepriekš minēju, malu mednieki tiesas priekšā tikpat kā nenonāk.

Šī raksta nolūks gan nav analizēt, kāpēc radusies tāda situācija; tas jāizdara kompetentām amatpersonām. Turpmākajā iztirzājumā gribu vienīgi parādīt, ka, runājot par malu medniecību, gan nevar atsaukties uz likuma trūkumu vai tādām likuma nepilnībām, kas neļauj ar stingriem tiesiskiem piespiedu līdzekļiem vērsties pret malu medniekiem. To es pieminu tādēļ, ka pēdējos gados ļoti bieži kādu neizdarību vai negribēšanu darīt maskē ar žēlošanos par likumdošanas nesakārtotību un tajā pašā laikā neizmanto spēkā esošo likumu.

Turpmāk runa būs par spēkā esošā Kriminālkodeksa 160.pantu, tā teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Savā laikā, vēl astoņdesmito gadu beigās, šis pants samērā bieži tika izmantots praksē, un bija veidojusies arī pietiekami stabila tiesu prakse likuma piemērošanā. Pie reizes pakavēšos arī pie malu zvejniecības krimināltiesiskajiem jautājumiem. Kā rāda tiesu prakse, arī pret malu zvejniekiem krimināllikums tāpat netiek izmantots (LKK 159.pants). Malu zvejniecība nav izskausta. Zivju krājumi republikas upēs un ezeros ir bīstami sarukuši. Tādā situācijā normāli būtu pret malu zvejniekiem asāk vērsties ar visiem tiesiskiem piespiedu līdzekļiem. Bet ko redzam praksē? Uz republikas Augstākās tiesas pieprasījumu pēdējos pusotros gados pa visu republiku neatradās neviena krimināllieta pēc LKK 159.panta.

Kāda satura ir krimināltiesiskās normas, kuras iespējams piemērot malu medniekiem un malu zvejniekiem?

LKK 160.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Privatizācijas ziņas
Zemesgrāmatu ziņas
Privatizācija
Dzīvokļu privatizācija
Par Latvijas starptautisko tiesisko sadarbību krimināllietās
AUTORU KATALOGS