ŽURNĀLS

Jurista vārds Nr.6 (48)

Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā

Dr.iur. Aivars Niedre — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Atis Ieviņš

1997.gada 5.februārī Saeima pieņēma likumu par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā (sk. “Latvijas Vēstnesis”, 25.02.97, nr.56/57), kurš stājies spēkā 1997.gada 11.martā. Kaut arī tie nav tik plaši kā 1995.gada 21.septembrī izdarītie Latvijas Kriminālkodeksa (turpmāk — KK) grozījumi, tomēr arī jaunajā likumā skarts ievērojams noziegumu sastāvu skaits — grozījumi attiecas pavisam uz 38 KK pantiem (5 Vispārīgās un 33 Sevišķās daļas panti). Grozījumi izdarīti 25 KK pantos (grozīta to dispozīcija), kodekss papildināts ar 11 jauniem pantiem, bet 2 no tā izslēgti. Grozījumi KK Vispārīgās daļas pantos izriet no KK Sevišķās daļas pantu jaunās redakcijas, bet no Sevišķās daļas divpadsmit nodaļām tās izdarītas sešās. Tātad grozījumi skāruši pēc sava satura dažādus noziegumus, taču visvairāk tie izdarīti desmitajā nodaļā “Noziegumi pret sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju veselību” (17 panti) un sestajā “A” nodaļā “Noziegumi uzņēmējdarbībā” (6 panti). Visus izdarītos grozījumus var atzīt par pietiekami būtiskiem, tādēļ ir pamats sniegt to komentāru, kas, protams, pagaidām vēl ir visai nepilnīgs.

*

Vispirms kā ļoti svarīgs apstāklis jāuzsver, ka KK ir tālāk ierobežota nāves soda piemērošana , noraidot iespēju to piespriest par ekonomiska rakstura noziegumiem. Šis sods izslēgts no KK 22. panta un 82. panta otrās daļas, kas nosaka atbildību par viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos. Tagad likumā par šo noziegumu paredzēts vai nu brīvības atņemšanas sods uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu, vai pat mūža ieslodzījums, konfiscējot mantu. Jāpiezīmē, ka līdz šim laikam par šo nešaubīgi bīstamo un salīdzinoši izplatīto noziegumu neatkarīgās Latvijas tiesas nekad nav piespriedušas nāves sodu.

*

Būtiski grozījumi izdarīti KK Sevišķās daļas pirmajā nodaļā “Noziegumi pret republiku”. Ja grozījums KK 61. pantā zināmā mērā uzskatāms par redakcionālu (pantā precizēts deputāta nosaukums un vārdi “Latvijas Republikas Augstākā Padome” aizstāti ar vārdu “Saeima”), tad svarīga nozīme ir KK papildināšanai ar 652. pantu “Aicinājumi likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību”. Pantā paredzēta atbildība par publiskiem aicinājumiem jebkādā veidā likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Tāpat kā citi pirmajā nodaļā iekļautie panti, arī jaunais nozieguma sastāvs paredz atbildību par mūsu valsts pašu svarīgāko interešu — tās drošības un neatkarības — apdraudējumu. Nozieguma sastāvu veido darbības — aicinājumi, kas izteikti publiski, tātad plašākam personu lokam, piemēram, sanāksmēs, mītiņos, radio vai televīzijas pārraidēs, publikācijās presēs u.tml. Noziegums ir pabeigts ar attiecīgā aicinājuma izteikšanas brīdi neatkarīgi no tā, vai iestājušās kādas sekas. Likumā norādīts viens no aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību krimināli sodāmiem veidiem — tie ir aicinājumi iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai valstu savienību. Taču tie var būt arī cita veida aicinājumi, kas vērsti uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu. Noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu — vainīgais ne vien apzinās, ka viņa publiskie aicinājumi vērsti uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, bet arī vēlas tieši tādus aicinājumus izteikt. Turklāt šā nozieguma subjekts var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi fiziska pieskaitāma persona neatkarīgi no tās pilsonības. Savukārt panta otrajā daļā paredzēta paaugstināta atbildība par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, un šā nozieguma subjekti ir personas (viena vai vairākas), kas izstrādājušas plānus ar šādu mērķi, vervējušas citas personas minēto plānu īstenošanai, arī panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanai. Ja organizatoriskā darbība vērsta uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu vardarbīgā ceļā, nodarījums kvalificējams pēc KK 59. panta kā darbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu.

*

Ar diviem pantiem papildināta KK Sevišķās daļas piektā nodaļa “Noziegumi pret īpašumu” . Tie ir 1463. pants “Maģistrālo gāzes un naftas vadu tīša iznīcināšana vai bojāšana” un 1464. pants “Maģistrālo gāzes un naftas vadu iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības”. Jau no šo pantu nosaukumiem redzams, ka tajos paredzēta atbildība par mantas iznīcināšanas vai bojāšanas (par ko atbildība noteikta KK 146. un 1461. pantā) īpašiem gadījumiem. Tas arī saprotams, jo, iznīcinot vai bojājot augsta spiediena maģistrālo gāzes vai naftas vadus, parasti kaitējums ir daudz lielāks nekā konkrētās mantas — iznīcināto vai bojāto gāzes vai naftas vadu — vērtība. Piemēram, bojājumi augsta spiediena maģistrālajā naftas vai naftas produktu vadā var izraisīt cauruļvada tehnoloģiskā režīma traucējumus, avārijas, apkārtējās vides piesārņojumus. Līdz ar to bija pamats paredzēt likumā par šāda veida noziegumiem augstāku atbildību nekā KK 146.