Ringolds Balodis, TM Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga,
uzstājoties ar uzrunu Latvijas Juristu III forumā 2000.gada 14. janvārī, teica, ka
‘’svarīgākais taisnīgā valstī ir tas, kā likumu vara tiek lietota ikdienas
dzīvē, cik taisnīga un katram pilsonim pieejama tā ir vai nav — kā nu kurā reizē.
Likuma vārds ir abstrakts formulējums, pēc kādiem spēles noteikumiem, pēc kādām
regulām esam nolēmuši savā valstī dzīvot, lai katrs varētu justies drošs, ka
dzīvojam civilizētā un tiesiskā sabiedrībā."1 Labi teikts — respektīvi, aiz
likuma slēpjas procesi, vai likums pats ir process, regulators. Ar likumu mēs varam
panākt kā lietu uzlabošanos, tā arī to pasliktināšanos. Protams, ne jau likumi ir
primārais sabiedrībā, taču netaisnīga un nepārdomātu likumu pieņemšana var
izraisīt nelabvēlīgas sekas un pat iznīcināt veiksmīgi uzsāktas reformas.
Problēma
Nekustamais īpašums saskaņā ar 1997.gada 4. jūnija likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta pirmo daļu ir ‘’ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zeme, ēkas un būves". Saeima 1999.gada 25.novembrī minētajā likumā pieņēma grozījumus, kas radikāli mainīja līdz šim pastāvošo nodokļu politiku attiecībā uz reliģiskajām organizācijām. Tika grozīta likuma ‘’Par nekustamā īpašuma nodokli’’ 1.panta 2.daļa, kas līdz šim noteica, ka reliģiskās organizācijas vispār nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par tām piederošo nekustamo īpašumu. Likums, kas stāsies spēkā 2001.gadā, nosaka, ka reliģiskajām organizācijām ir jāmaksā nodoklis par tiem īpašumiem, kas netiek izmantoti reliģiskajai darbībai. Ar nodokļiem neapliek tikai to īpašumu daļu, ko reliģiskās organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai. Šāda veida formulējums ir visai stingrs, jo, piemēram, vecticībnieki, kuru konfesijai Rīgā, Purvciemā, pieder aptuveni 100 ha zemes, nevar, pat ja vēlētos, izmantot šo zemi reliģiskajām vajadzībām, tāpēc ka bij. PSRS laikā uz šīs zemes ir saceltas dzīvojamās daudzstāvu mājas. Izlikt īrniekus bez dzīvojamo telpu ierādīšanas tie nevar, un telpas sagādāt īrniekiem, kuri dzīvo daudzajās deviņstāvu mājās, izmaksātu ļoti dārgi, ko konfesija pašreiz nevar atļauties. Tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, tāpēc mēģināšu šai rakstā izanalizēt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tai aspektā, cik lielā mērā tie attiecas uz reliģiskajām organizācijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes