ŽURNĀLS

JURISTA VĀRDS Nr. 20 (62)

Augstākās tiesas Senāta sēdē (no kreisās): senatori Mārīte Zāģere, Rolands Krauze un Ruta Zaķe. Foto: Atis Ieviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Lieta Nr. SKK–169

Rīgā 1997. gada 5. jūnijā

Augstākās tiesas Senāta lēmums

Par lietas nepamatotu nosūtīšanu

papildizmeklēšanai

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators F. Jaunbelzējs, senatores A. Kazārova, Z. Raupa, piedaloties prokurorei I. Ulmanei, tiesājamajiem J. Sarmulim, K. Sarmulim un civilprasītāja pārstāvim advokātam J. Briģim, izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu sakarā ar tiesājamo J. Sarmuļa un K. Sarmuļa aizstāvja kasācijas sūdzību,

konstatēja:

ar Madonas rajona tiesas 1997. gada 7. februāra spriedumu Jānis Sarmulis, dzimis 1953. gadā Gulbenes rajonā, agrāk nesodīts, notiesāts pēc Latvijas KK 188. panta ar naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., Ls 380.

Apsūdzībā pēc KK 162. panta 1. daļas un 166. panta viņš attaisnots.

Kaspars Sarmulis, dzimis 1974. gadā Rīgā, agrāk nesodīts, notiesāts pēc Latvijas KK 190. panta ar naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., Ls 380.

Apsūdzībā pēc KK 142. panta 1. daļas viņš attaisnots.

Madonas rajona patērētāju biedrību savienības civilprasība atstāta bez izskatīšanas.

J. Sarmulis notiesāts par valsts organizācijā atrodošos dokumenta sabojāšanu aiz personiskām tieksmēm 1996. gada 25. janvārī.

J. Sarmulim bija celta apsūdzība par to, ka viņš, būdams amatpersona, tīši, ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli pretēji dienesta interesēm, personīgas ieinteresētības dēļ, nodarot būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajām interesēm laika posmā no 1995. gada 30. novembra līdz 1995. gada 29. decembrim.

Šīs rīcības rezultātā Madonas rajona patērētāju biedrību savienībai radies zaudējums Ls 2925,40 apmērā.

Noziegums kvalificēts pēc KK 162. panta 1. daļas.

Viņam bija celta apsūdzība arī pēc KK 166. panta par to, ka viņš, būdams amatpersona, aiz personiskām tieksmēm izdarīja apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšanu dokumentā un to izsniedza.

Šajā apsūdzības daļā J. Sarmulis attaisnots.

K. Sarmulis notiesāts par to, ka viņš, būdams individuālā uzņēmuma “Kosili” īpašnieks, 1995. gada 29. decembrī viltoja dokumentu, kas piešķir tiesības.

Viņam bija celta apsūdzība, ka viņš 1995. gada 29. decembrī ieguva mantu ar viltu.

Šajā apsūdzības daļā K. Sarmulis attaisnots.

Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1997. gada 24. aprīlī, izskatot lietu apelācijas instancē pēc Madonas rajona prokurores apelācijas protesta, tiesājamo J. Sarmuļa, K. Sarmuļa un civilprasītāja apelācijas sūdzībām, pieņēmusi spriedumu, ar kuru pirmās instances tiesas spriedums atcelts un lieta nosūtīta pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai.

Tiesājamo J. Sarmuļa un K. Sarmuļa advokāts kasācijas sūdzībā norāda, ka apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas KPK 299. pantu tiesai spriedums jāpamato vienīgi uz tiem pierādījumiem, kas izskatīti tiesas sēdē un kas balstās uz vispusīgu, pilnīgu un objekīvu visu lietas apstākļu noskaidrošanu to kopumā. Tiesa to nav darījusi un bez tiesas izmeklēšanas pieņēmusi spriedumu.

Pārkāpts arī KK 259. pants.

Tiesa nav izlēmusi arī jautājumu par tiesājamo apelācijas sūdzībām, tās ne apmierinot, ne noraidot.

Advokāts lūdz spriedumu atcelt un lietu nosūtīt jaunai iztiesāšanai.

Izskatījis lietas materiālus, apsvēris kasācijas sūdzības motīvus, noklausījies civilprasītāja pārstāvja lūgumu atstāt spriedumu bez grozījumiem un prokurores I. Ulmanes viedokli, ka spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesai, Senāta Krimināllietu departaments atzina, ka spriedums atceļams un lieta nosūtāma apelācijas tiesas instancei jaunai iztiesāšanai.

Vidzemes apgabaltiesa, izskatot lietu pēc prokurora apelācijas protesta, tiesājamo un civilprasītāja apelācijas sūdzībām, bez lietas izskatīšanas tiesā taisījusi spriedumu.

Spriedums taisāms saskaņā ar KPK 299. panta un 300. panta noteikumiem. Saskaņā ar KPK 299. panta prasībām spriedums pamatojams vienīgi ar tiem pierādījumiem, kas izskatīti tiesas sēdē.

KPK 300. pants nosaka, kādus jautājumus tiesa izlemj spriedumā.

Jautājums par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai izlemjams saskaņā ar KPK 259. panta noteikumiem, jo KPK 440. pantā norādīts, ka lieta apelācijas instances tiesā izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu izskatīšanai pirmās instances tiesā.

KPK 259. pantā norādīts, ka, ja iztiesāšanas laikā noskaidrojas lietā izdarītās pirmstiesas izmeklēšanas tāda nepilnība vai nepareizība, ko tiesas izmeklēšanā nav iespējams novērst, tiesa pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai.

J. Sarmuļa un K. Sarmuļa apsūdzības lietā iztiesāšana nav notikusi, un nepamatoti pieņemts spriedums par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai.

Apelācijas tiesas instances spriedumā ir nepamatotas atsauces uz KPK 41. pantu un 243. pantu, jo neviens no minētajiem pantiem nenosaka kārtību, kādā lieta nosūtāma papildizmeklēšanai.

Norāde spriedumā uz to, ka pirmās instances tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, nav ievērojusi KPK 19.