ŽURNĀLS

Jurista vārds Nr.26 (68)

Par tiesu darbu. Aktuāli

Saskaņā ar Ministru prezidenta šī gada 30. oktobra rezolūciju Tieslietu ministrija decembra sākumā iesniedza Ministru kabinetā vairākus priekšlikumus tiesu un tiesnešu darba uzlabošanā.

Pirmā sadaļa ir “Tiesnešu atalgojums un pensijas”. Tajā atzīmēts, ka, ņemot vērā tiesnešu atalgojuma apmēra iespējamo saistību ar tiesneša profesijas prestiža paaugstināšanas mēģinājumiem, ir lietderīgi noteikt jaunu, tiesnešu profesionalitātes attīstību stimulējošu tiesnešu darba samaksas kārtību. Izvērtējot tiesnešu pensiju fonda izveidi un pensiju noteikšanas iespējas, Tieslietu ministrija piedāvā trīs risinājuma variantus. Pirmais jeb A variants paredz veidot privāto pensiju fondu, kas būtu divi procenti no tiesnešu gada algas fonda — Ls 16121,76 (pēc 1997.gada budžeta datiem); B variants iesaka veidot pensiju fondu, paredzot šim nolūkam speciālu budžetu; C variants — palielināt pensiju kapitālu, paaugstinot tiesnešu algas (šajā gadījumā nepieciešams papildfinansējums Ls 4 127 170; to skaitā sociālais nodoklis — Ls 902 818). Variants C neizslēdz A vai B variantus.

Otrajā priekšlikumu sadaļā “Tiesneša apstiprināšana amatā uz mūžu un pārbaudes laiks” minēts, ka Tieslietu ministrijā ir sagatavoti grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Tie paredz, ka rajonu un pilsētu tiesu tiesneši iepriekšējo divu gadu vietā ieceļami amatā uz pieciem gadiem. Turklāt tiek paredzēta iespēja šo pārbaudes laiku pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem. Tādējādi būtu iespēja ilgāk un pamatīgāk izvērtēt tiesneša darbu, viņa atbilstību šim amatam pirms apstiprināšanas amatā uz mūžu. Šie grozījumi varētu stāties spēkā vispārējā kārtībā, un tiem nebūtu atpakaļejoša spēka.

Tiesnešu biedrība izteikusi priekšlikumu, ka pirms stāšanās tiesneša amatā kandidātam būtu jānostrādā vismaz divi gadi par tiesneša palīgu. Tieslietu ministrija iesaka tiesneša stažēšanās laiku noteikt no trīs mēnešiem līdz diviem gadiem, ņemot vērā darba pieredzi, obligāti paredzot stažēšanos dažādu līmeņu tiesās, Tieslietu ministrijā un prokuratūrā. Tātad minimālais pārbaudes laiks būtu 5 gadi, maksimālais — 7 gadi, bet kopā ar stažēšanos — atbilstoši pieci gadi un trīs mēneši un deviņi gadi.

Visai radikāli priekšlikumi ir trešajā sadaļā “Kvalifikācijas un disciplinārkolēģijas pilnveidošanas iespējas, iesaistot tajā Saeimas, valdības, prokuratūras un citus valsts institūciju pārstāvjus”. Tieslietu ministrija iesaka tiesnešu darbu vērtēt divām kolēģijām — Kvalifikācijas un Disciplinārkolēģijai. Daļēji ievērojot arī viedokļus, kas izteikti konsultācijās ar tiesu varas pārstāvjiem, ministrija uzskata: tiesnešu kvalifikācijas jautājumus varētu izskatīt viena augstākā līmeņa tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. To aizklāti ievēlētu Latvijas tiesnešu konference, nevis katra līmeņa tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atsevišķi, kā tas ir bijis līdz šim. Kvalifikācijas kolēģijā iekļautos četri Augstākās tiesas tiesneši, trīs apgabaltiesu tiesneši, divi rajona (pilsētas) tiesu tiesneši, viens Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis. Šīs kolēģijas darbu vadītu Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, viņa vietniekus aizklāti ievēlētu kolēģija. Iespējami arī citi Kvalifikācijas kolēģijas veidošanas varianti.

Tiesnešu un prokuroru (iespējams, arī brīvo juridisko profesiju pārstāvju) disciplinārlietas Tieslietu ministrija iesaka izskatīt vienotā tiesnešu Disciplinārkolēģijā. Šīs kolēģijas sastāvs tiek noteikts ar likumu: A variants paredz, ka Disciplinārkolēģijas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kolēģijas sastāvā ir AT priekšsēdētāja vietnieki, apgabaltiesu priekšsēdētāji, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes dekāns, Latvijas Policijas akadēmijas rektors, LZA deleģēts pārstāvis.

Likumā varētu paredzēt normu, kas nosaka: pa vienam pārstāvim, kuram būtu balsstiesības minētajā kolēģijā, tiesīga deleģēt tiesnešu sabiedriskā organizācija, kā arī tiesnešu konference. Otrais jeb B variants minētās kolēģijas sastāvā paredz iekļaut: AT priekšsēdētāju un viņa vietniekus, ģenerālprokuroru; piecus locekļus no sabiedrībā pazīstamu cilvēku vidus, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Saeima, piecus no tiesnešu vidus, aizklāti balsojot, ievēlē Latvijas tiesnešu konference. Kolēģijas pilnvaru laiks — pieci gadi. Sēdi vada tieslietu ministrs (bez balsstiesībām).

Disciplinārkolēģija var piemērot disciplinārsodu — kvalifikācijas klases pazemināšanu, kā arī citus likumā noteiktos disciplinārsodus.

Tieslietu ministrijas priekšlikumu ceturtā sadaļa ir “Tiesu nolēmumu publicēšana”. Ņemot vērā to, ka tiesas spriedumi un lēmumi ir publiski dokumenti, ministrija paredz iespēju decembrī uzsākt LR apgabaltiesu spēkā stājušo spriedumu un lēmumu (izņemot to, kuru publicēšanu aizliedz likums) apkopošanu un ar 1998. gada 1. janvāri — šo spriedumu un lēmumu publicēšanu. Pēc zināma laika, īstenojot tiesu datorizāciju, būtu iespējams nodrošināt arī tiesu darba publicitāti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Izlases kārtībā spriedumus un lēmumus varētu publicēt par paraugu jaunajiem tiesnešiem, kuri uzsāk darbu. Par Augstākās tiesas nolēmumu publicitāti ierosinājumi jāizsaka šai institūcijai. Šajā posmā pietiktu ar dažiem papildinājumiem likumā “Par tiesu varu”, jauniem Ministru kabineta noteikumiem un Tieslietu ministrijas instrukciju.