ŽURNĀLS

Konferencē: piekrītot, oponējot, līdzi domājot

Aizvadītajā piektdienā, 17.aprīlī, kā jau "LV" iepriekš informēja, visas Latvijas tiesneši pulcējās uz savu gadskārtējo konferenci. Šoreiz gan atširībā no pērnā gada šāda saieta, kurā piedalījās Valsts prezidents, dażi valdības loceki un Saeimas deputāti, augstu valsts amatpersonu zālē bija mazāk. Pašreizējā situācijā, kāda ir valstī, daēji to var saprast un attaisnot.

Konferencē, kā to paredz likums "Par tiesu varu" un kā jau ierasts pēdējos gados, ziņojumus nolasīja LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guāns, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (viņu referātus publicējam atseviši). Pirmoreiz pēc Zemesgrāmatu nodau tiesnešu kvalifikācijas kolēijas izveidošanas pirms gada par tās darbu ziņojumu nolasīja šīs kolēijas priekšsēdētāja Ināra Zariņa (skat. zemāk). Savukārt par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēijas gadā paveikto pastāstīja šīs kolēijas priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Strazds. Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne savā runā uzsvēra ieilgušo, neatrisināto tiesas telpu jautājumu, kas rada nenormālus apstākus Satversmes tiesas darbībai.

Šajā attieksmē izpaużas valdības nevērīgā nostāja pret savu konstitucionālo tiesu.

Konferences dalībnieki ar interesi noklausījās Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Veronikas Krūmiņas ziņojumu par izstrādātajiem grozījumiem svarīgākajos likumdošanas aktos. (skat. zemāk)

ASV Tieslietu ministrijas prokurors, konsultants juridiskajos jautājumos Latvijā un arī mūsu Ministru prezidenta ārštata padomnieks Ivars Krievāns informēja par ASV tiesu prakses īpatnībām un Latvijas izstrādājamo likumu saskaņošanas nepieciešamību ar starptautiskajām normām un standartiem.

Kad sākās debates, konferences dalībnieku rindas bija kuvušas retākas. Sakarā ar Tiesnešu mācību centra pastāvēšanas trīs gadu jubileju, ko atzīmēs šīs nedēas beigās, mācību centra valdes priekšsēdētājam Valdemāram Šubrovskim bija ko pastāstīt -- gan par centra īso vēsturi un padarīto, gan iezīmēt problēmas tiesnešu kvalifikācijas uzlabošanā, kompetences vairošanā un darbības paplašināšanā. V.Šubrovskis minēja faktu, ka šauro telpu dē Tiesnešu mācību centram ir grūtības pildīt savus uzdevumus atbilstoši starptautiskiem standartiem. Pašlaik tiekot nomātas telpas Rīgā, Pētersalas ielā 10, kuru izmantošanu kavē materiālo līdzeku trūkums telpu remontam un aprīkošanai. Šajā sakarībā tiesnešu konference pieņēma iesniegumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, LR finansu ministram Robertam Zīlem un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam ar lūgumu Ministru kabinetam un Saeimai atrast iespējas iedalīt naudas līdzekus Tiesnešu mācību centra telpu Rīgā, Pētersalas ielā 10, rekonstrukcijai un aprīkošanai tuvākajā laikā.

Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Brigita Baltraite, kas izteica arī Tiesnešu biedrības, tās valdes viedokli, atzīmēja: konferences noskaņa liek domāt cerīgi, ka starp izpildvaru, Tieslietu ministriju un biedrību paplašināsies konstruktīvs dialogs, veidosies savstarpēja sapratne. Daudz kas saiknes stiprināšanā starp tiesu un masu saziņlīdzekiem ir atkarīgs arī no pašiem tiesnešiem.

Ārēji mierīgajā konferences gaisotnē savu dzirkstelīti iemeta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis, mudinot katram kritiskāk vērtēt paveikto, jo tiesu reitings, pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, pēdējos mēnešos nebūt nav paaugstinājies. Bażas rada arī dażu likumprojektu gausais ceš uz Saeimu un finansu līdzeku nepietiekama pieširšana tiesu varas stiprināšanai. J.Kaksītis aicināja tiesnešus būt aktīvākiem, ierosinot priekšlikumus, sekojot to izpildei.

Konferences gaitā tika sniegtas atbildes uz tiesnešu vairākiem jautājumiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"