Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulcē
1998.gada 17.aprīlī Rīgas
Latviešu biedrības namā notika Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce, kurā
piedalījās 326 zvērināti advokāti un 68 zvērinātu advokātu palīgi. Bija arī
pārstāvji no Saeimas, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas un Zvērinātu
notāru padomes. Sapulces dalībnieki saņēma apsveikumus no Latvijas Republikas
Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna un tieslietu ministra Dzintara
Rasnača. Latvijas advokāti noklausījās un apsprieda Zvērinātu advokātu padomes darbības pārskatu, ko nolasīja šīs padomes priekšsēdētājs Aivars Niedre (viņa referātu publicējam atsevišķi). Tajā tika veltīta īpaša uzmanība advokātiem izvirzīto prasību paaugstināšanai, sniedzot juridisku palīdzību, kā arī paredzot iespējas rīkot sporta un kultūras pasākumus advokātiem. Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu kopsapulce apstiprināja padomes darbības pārskatu un budžetu 1998.gadam, kā arī iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu. Sapulces dalībnieku klātbūtnē svinīgu solījumu deva jaunuzņemtie zvērinātu advokātu palīgi.
Zvērinātu advokātu padomes informācija
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr.iur. Aivars Niedre:Par prasīgumu un atbildību
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
1997.gadā Latvijas zvērinātu advokātu
kopsapulce notika 18.aprīlī. Tātad laika posms, par kuru Zvērinātu advokātu padome
sniedz savu pārskatu, ir tieši viens gads. Kas izdarīts šajā laikā?
Pārskata periodā padome strādāja iepriekšējā sastāvā, ko kopsapulce ievēlēja 1996.gada 26.aprīlī. Arī padomes darbinieku skaits un pienākumu sadale bija tāda pati kā iepriekš.
Gada laikā padome noturējusi 12 sēdes (katru mēnesi, izņemot 1997.gada augustu). Sēdēs izskatīti 179 jautājumi. Bez tam aptaujas kārtībā pieņemts 21 padomes lēmums. Tāpat kā iepriekšējos pārskata periodos, padomes sēdēs visvairāk nācās izskatīt jautājumus par zvērinātu advokātu sastāvu (t.i., par pielaišanu pie advokāta eksāmena, uzņemšanu advokatūrā), par zvērinātu advokātu palīgiem, advokātu un palīgu mācībām, par advokātu praktizēšanas vietām, saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem, par advokātu darbu krimināllietās pēc nozīmējuma u.c.
Tomēr vienā gadījumā padomei bija jāapspriež jautājums, kura dēļ vajadzēja pat sasaukt padomes ārkārtas sēdi. Runa ir par grozījumu LR Advokatūras likumā.
Par Advokatūras likuma
6.panta papildināšanu
Gandrīz piecu gadu laikā kopš Advokatūras likuma pieņemšanas (27.04.93.) tajā nebija izdarīti nekādi grozījumi. Šī gada 15.janvārī likuma 6.panta 4.daļa papildināta ar šādu normu: "Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanā."
Ierosme grozījumu izdarīšanai, kā zināms, meklējama Ģenerālprokuratūras un Saeimas īpašas komisijas aktivitātēs sakarā ar tā saukto trīs miljonu lietas izmeklēšanu, un tās bija saistītas ar vēlēšanos saņemt informāciju no advokātiem šajā sakarā. Padome vairākkārt informējusi ģenerālprokuroru par savu viedokli, tas pausts arī masu saziņas līdzekļos, tādēļ šeit to atkārtot nav nepieciešams. Vienīgi jāatzīmē, ka minētās aktivitātes liecina par nevēlēšanos ievērot advokatūras lomu tiesiskā valstī.
1997.gada 28.novembrī padome savā ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu izteikt Saeimai savu priekšlikumu par ierosināto Advokatūras likuma grozījumu projektu. Tādas tiesības padomei ir saskaņā ar LR Advokatūras likuma 13.pantu. Mūsu priekšlikumu atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija, un tas ar redakcionāliem grozījumiem Saeimā tika pieņemts.
Pēc likuma pieņemšanas nācies dzirdēt izteikumus par to, ka izdarītajiem grozījumiem neesot nekādas nozīmes. Ja agrāk nevarēja pratināt mūsu kolēģi kā liecinieku lietā, kurā viņš bijis advokāts, tad nevar to darīt arī tagad. Kā minēts laikrakstos, tā izsakoties ne vien valsts institūciju pārstāvji, bet arī daži advokāti. Tam nevar pilnībā pievienoties. Tiesa, saglabāts princips, ka advokātu nevar pratināt kā liecinieku par viņa sniegtās juridiskās palīdzības faktu. Pratināt var tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka advokāts, to darot, rīkojies nelikumīgi. Taču tagad tas nepārprotami izriet no likuma, nepieļaujot patvaļīgu tā interpretāciju.
Tomēr pats svarīgākais, mūsuprāt, likuma grozījumos ir to profilaktiskā nozīme, kas jāņem vērā pašiem advokātiem un viņu klientiem. Advokāts drīkst sniegt juridisku palīdzību tikai likuma ietvaros, nevis citādi. Pie advokāta var griezties tikai pēc tiesiskās un nekādas citādas palīdzības. Katram advokātam jāsaprot, ka jebkura apzināta nelikumīga darbība, veicot advokāta pienākumu, padara par neiespējamu viņa atrašanos Latvijas advokātu kolēģijā.
Kas attiecas uz advokātu lomu, t.s. trīs miljonu lietā, kas plaši aplūkota masu saziņas līdzekļos, tad šajā jomā padome izteiks savu viedokli vai nu pēc valsts institūciju ierosmes, vai pēc savas iniciatīvas. Pagājušā gada 16.decembra padomes sēdē, apspriežot preses publikācijas un citus materiālus, padome nolēma pagaidām "trīs miljonu lietas" izmeklēšanas laikā no šīs iniciatīvas atturēties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes