ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nobeigums. Sākums "LV" 20.02.2001, Nr.28;

"LV" 27.02.2001, Nr.32; "LV" 6.03.2001, Nr.36

1999.gadā EP dalībvalstīs rīkoja aptauju par elektronisko pastu. E- pierādījumu iegūšana no elektroniskā pasta ir atkarīga no tā, kur šis pasts atrodas. Atkarībā no datu atrašanās vietas ir jāpieņem pareizais lēmums par to, kādi procesuālie līdzekļi pašreiz ir jāpiemēro, lai spētu likumīgi iegūt nepieciešamo informāciju.

Somija, sagatavojot atbildes, norādīja, ka saskaņā ar Piespiedu līdzekļu piemērošanas likumu ( Coercive measures ACT) (450/1987 ) noteikts, ja:

•e–vēstule ir saglabāta nosūtītāja datorā, tad ir iespējams piemērot kriminālprocesuālo pierādījumu piespiedu iegūšanas līdzekli — pārmeklēšanu ( search );

•e–vēstule tiek pārraidīta caur internetu, tad pierādījumus var iegūt, piemērojot pārtveršanu ( interception );

•e–vēstule ir saglabāta kādā datorā, īslaicīgi gaidot pārsūtīšanu, tāpēc ka tīkls ir pārslogots, pierādījumu ieguvei var piemērot pārtveršanu ( interception );

•e–vēstule ir saglabāta adresāta e–pasta kastē, bet tā glabājas interneta pakalpojumu sniedzēja serverī, gaidot, kamēr adresāts šo vēstuli izlasīs, ir divas iespējas: ja e–vēstule glabājas tādā direktorijā, kur tikai adresātam ir pieeja, tad pierādījumus var iegūt, izdarot pārmeklēšanu ( search ), bet, ja e–vēstule atrodas tādā IPS sistēmas vietā, kur ir pieeja vairākiem lietotājiem, tad pierādījumus var iegūt, izdarot pārtveršanu ( interception) ;

•e–vēstule glabājas adresāta datorā, tad pierādījumus var iegūt, izdarot kratīšanu.(sk. PC-CY (99)33 Replies to the questiounnaire on electronic mail pp. 28-29 ).

Tas ir tikai viens no iespējamiem e–pierādījumu ieguves avotiem. Spriežot pēc tā, kā Latvijas puse, tajā skaitā Valsts policija un Ģenerālprokuratūra, gatavoja atbildes uz EP uzdotajiem jautājumiem, jāsecina, ka šobrīd mums nav nekādas skaidrības par to, kādi kriminālprocesuālie līdzekļi ir jāpiemēro informācijas iegūšanā no e–pasta.

Pašlaik nevienam nevar pārmest to, ka prokurors, policijas darbinieks vai tiesnesis nezina, kā vajag rīkoties, jo mums gluži vienkārši nav pietiekamas pieredzes darboties e–vidē.

Kā savā pētījumā norāda Vācijas Vircburgas universitātes profesors U.