JURISTA VĀRDS NR. 13 (27)
Atskats:
Kopā ar cilvēku
dzīves ritumiem
Ārija Iklāva, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore
Jau sirmā senatnē Eiropas valstis, lai zinātu savu demogrāfisko situāciju, baznīcu grāmatās iereģistrēja visus cilvēka dzīves svarīgākos notikumus — kristības, laulības, nāvi. Tam ir svarīga nozīme ne tikai katra cilvēka personīgajā dzīvē, bet arī ievērojama valstiska nozīme. Sākot ar XVIII gadsimtu, civilstāvokļa aktu reģistrāciju Eiropas valstis pārņēma savā pārziņā. Francija bija pirmā valsts, kas nodibināja dzimtsarakstu iestādi — tas bija 1791.gadā. Tai 1812.gadā sekoja Anglija un 1875.gadā — Vācija.
Latvijā likumdevēji, ņemot par paraugu citu Eiropas valstu likumus, it sevišķi Šveices 1910.gada 25.februāra likumu par civilstāvokļa aktiem, izstrādāja pirmo Latvijas likumu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju. 1921.gada 18.februārī Latvijas Satversme pieņēma likumu, ka civilstāvokļa aktu reģistrāciju valstī turpmāk pārzina laicīgās iestādes — dzimtsarakstu nodaļas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes